ES vienotās valūtas eiro lietojošo valstu grupas vadītājs Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers otrdien paziņoja, ka ir jāsāk domāt par Atēnu parāda «mīksto restrukturizāciju», kas nozīmētu aizdevuma termiņa pagarināšanu, ko ES līdz šim pilnībā noraidīja.
Baida ar banku krīzi
Kaut arī Grieķija pēdējā laikā ir veikusi visaptverošus un valsts iedzīvotājiem sāpīgus taupības pasākumus, kas paredzēja pensiju samazināšanu un algu cirpšanu publiskajā sektorā, kā arī nodokļu palielināšanu, tās parāda apjoms joprojām ir satraucoši liels, tāpēc publiskajā telpā aizvien biežāk parādās minējumi, ka ar pērn maijā izsniegto aizdevumu 110 miljardu eiro apmērā (77 miljardi latu) Atēnām var nepietikt un tām būs nepieciešams lūgt papildu finanšu injekcijas nīkuļojošajā ekonomikā. Grieķi arī vērsušies pie starptautiskajiem aizdevējiem ar lūgumu pārskatīt kredīta atmaksas termiņus.
ES bagātākās valstis norādījušas, ka jaunu starptautisko palīdzību Grieķija varēs saņemt tikai tad, ja turpinās tēriņu samazināšanu un veiks apjomīgu privatizāciju, kuras rezultātā varētu iegūt 50 miljardus eiro (35 miljardi latu), ar kuru palīdzību atmaksātu daļu no parāda, kas līdzvērtīgs 143% no valsts iekšzemes kopprodukta. «Ja Grieķija veiks visus nepieciešamos pasākumus, tad mēs varēsim vērtēt, vai ir iespējama parāda mīkstā restrukturizācija. Es esmu pilnībā pret pilnīgu restrukturizāciju,» paziņoja Ž. K. Junkers.
Pilnīga restrukturizācija šajā gadījumā nozīmētu, ka daļa no Grieķijas parāda tiktu norakstīta, un šāds pavērsiens varētu izraisīt banku krīzi Eiropā, jo aptuveni 70% Grieķijas valdības parādzīmju 215 miljardu eiro apmērā (150 miljardi latu) ir iegādājušās galvenokārt Francijas, Vācijas un ASV lielākās bankas, raksta Reuters.
Savukārt Ž. K. Junkera piesauktās mīkstās restrukturizācijas gadījumā ar obligāciju turētājiem varētu vienoties par īstermiņa parādzīmju apmaiņu pret ilgtermiņa parādzīmēm identiskā vērtībā, tādējādi dodot debitoram vairāk laika parāda atmaksai. Tomēr analītiķi uzskata, ka arī šādā gadījumā bankas neiztiktu bez pamatīgiem zaudējumiem.
Tādēļ daudzi politiķi, komentējot Luksemburgas premjera izteikumus, noraidījuši jebkāda veida Grieķijas parāda restrukturizāciju. Francijas ekonomikas ministre Kristīne Lagarde paziņoja, ka šīs jautājums ir jāizņem no darba kārtības, jo pretējā gadījumā grieķiem tiktu dots signāls, ka viņi var nesasparoties tālāku fiskālo reformu veikšanai.
Aizdevums Portugālei
Turpmāk no Grieķijas kļūdām būs jāmācās vēl vienai no tā saucamajām eirozonas perifērijas ekonomikām - Portugālei, kurai pirmdien apstiprināts ES un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevums 78 miljardu eiro (54,6 miljardi latu)apmērā, no kuriem 12 miljardi eiro (8,4 miljardi latu) paredzēti banku sistēmas stabilizācijai. Pirmā aizdevuma iemaksa 18 miljardu eiro (12,6 miljardi latu) Portugāles budžetā nonāks maija beigās vai jūnija sākumā.
Apmaiņā pret palīdzības programmu Lisabonai būs jāveic vērienīgas ekonomiskās reformas, jāievieš stingri taupības pasākumi, jāveic apjomīga privatizācija, jāreformē veselības aprūpes sistēma un citas nozares, vēsta Bloomberg. Portugāle arī apņēmusies samazināt budžeta deficītu no 5,9% šogad līdz 3% 2013. gadā.