Gruzijas parlaments, kurā vairākums pieder valdošajai partijai Gruzijas sapnis, pārvarēja prezidentes Salomes Zurabišvili veto šim likumam. Saskaņā ar Gruzijas konstitūciju šis likums trīs dienu laikā tagad jānodod prezidentei. Ja viņa atsakās to parakstīt, tad to var izdarīt parlamenta spīkers. Šajā amatā pašlaik ir Gruzijas sapņa pārstāvis Šalva Papuašvili. Pēc likuma parakstīšanas tas stājas spēkā piecu dienu laikā.
Likums Par ārvalstu ietekmes atklātumu paredz izveidot "ārvalstu aģentu" reģistru, kurā tiks iekļautas visas nekomerciālās juridiskās personas un mediji, kuri vairāk nekā 20% finansējuma saņem no ārzemēm. Tā pieņemšanu ierosināja Gruzijas sapnis. Apspriešanas laikā notika masveidīgi protesti pie parlamenta, kas to trešajā lasījumā apstiprināja 14. maijā. 18. maijā S. Zurabišvili uzlika tam veto, nodēvējot to par "prokrievisku gan pēc burta, gan gara".
Opozīcijas un nevalstisko organizāciju pārstāvji pārmet, ka likumprojekts faktiski ir Krievijas "ārvalstu aģentu" likumu kopija, kas paredzēts, lai apgrūtinātu valdību kritizējošo NVO un mediju darbību.
"Gruzijas tauta stingri aizstāv un aizstāvēs savu eiropeisko nākotni un nekad nesamierināsies ar dzīvi zem krievu zābaka. Krievijas likums mūsu valstī nedarbosies. Tas paliks tikai papīrītis, kuram neviens nepakļausies," teikts NVO paziņojumā, ko otrdien protestējošajiem publiski nolasīja pie parlamenta. Tajā arī pausts viedoklis, ka likums pieņemts, lai "salauztu nevalstisko sektoru", un ka ar liku ma pieņemšanu "vara radījusi apdraudējumu Gruzijas ekonomikai, starptautiskajai reputācijai, sabiedriskajai kārtībai un mieram valstī". Likuma pieņemšana, iespējams, apgrūtināšot NVO darbību rudenī notiekošo parlamenta vēlēšanu godīguma uzraudzīšanā, taču pilsoniskā sabiedrība darīšot visu iespējamo, lai tas tā nenotiktu.
Rietumu amatpersonas izteikušas nožēlu par likuma pieņemšanu. ASV jau paziņojušas par iespējamām sankcijām pret Gruzijas varu. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņoja, ka par Gruziju tikšot spriests Eiropadomes nākamajā sanāksmē.