Hesenes federālajā zemkonservatīvie kristīgie demokrāti (CDU) ieguva 34,6% balsu. Galēji labējie populisti AfD (Alternatīva Vācijai) ieguva 18,4%, kas ir viņu labākais līdzšinējais rezultāts vēlēšanās kādā no Rietumvācijas federālajām zemēm. Visas trīs Vācijas valdošajā koalīcijā darbojošās partijas parādījušas sliktākus rezultātus nekā iepriekšējās vēlēšanās. Kanclera Olafa Šolca valdītie sociāldemokrāti (SPD) ieguva 15,1% balsu.
Savukārt Bavārijas federālajā zemē vislielākais atbalsts bijis Bavārijas premjerministra Markusa Zēdera vadītajai Kristīgi sociālajai savienībai (CSU), kas ieguva 37% balsu. Labējā partija Brīvie vēlētāji ieguva 15,8%, bet AfD – 14,6%. Par zaļajiem nobalsoja 14,4%, par sociāldemokrātiem – 8,4%. Savukārt liberālā FDP ar 3% nepārvarēja ievēlēšanas barjeru.
Abās federālajās zemēs konservatīvās un labējās populistu partijas vēlēšanu kampaņā lika uzsvaru uz O. Šolca vadītās valdības migrācijas un enerģētikas politikas kritizēšanu. Un, kā raksta BBC, tas atmaksājās.
Nav sagaidāms, ka AfD iekļūs valdībā kādā no abām federālajām zemēm, jo citas partijas jau paziņojušas, ka ar viņiem koalīciju neveidos. Taču AfD popularitāte aug, un pašreizējo aptauju rezultāti ļauj prognozēt, ka šī partija varētu iegūt visvairāk balsu nākamgad paredzētajās vēlēšanās trīs federālajās zemēs Austrumvācijā.
M. Zēders jau paziņojis, ka negatavojas sadarboties ar AfD, ko uzskata par labējo ekstrēmistu partiju. Taču viņš uzsvēris, ka AfD popularitātes pieaugums, ko rāda vēlēšanu rezultāti abās zemēs, liecina par nepieciešamību izdarīt izmaiņas Vācijas federālajā migrācijas politikā, padarot to stingrāku, jo tas uztrauc vēlētājus. Tas ļaušot nozīmīgi mazināt AfD straujo popularitātes pieaugumu.