Milanovičs saņēmis 52,7% balsu, bet pašreizējā prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča - 47,3% balsu.
Grabara-Kitaroviča svētdienas vakarā atzina sakāvi vēlēšanās un solīja "civilizētu varas nodošanu" Milanovičam.
Jau ziņots, ka vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām Milanovičs ieguva 29,55% balsu, savukārt valdošās konservatīvās Horvātijas Demokrātiskās savienības atbalstītā Grabara-Kitaroviča saņēma 26,55% balsu. Pirmajā kārtā bija pavisam 11 kandidāti.
Grabaras-Kitarovičas piecu gadu amata termiņu daļa analītiķu raksturo kā blāvu iekšpolitikā. Viņa nereti centusies vairot savu popularitāti ar populistisku patriotisku retoriku.
Konkrētāki viņas darbi bijuši vērojami ārpolitikā, tostarp veicinot tā dēvēto Trīs jūru iniciatīvu, kas veidota, lai uzlabotu politiskās un ekonomiskās saites starp Eiropas Savienības dalībvalstīm Centrālajā un Austrumeiropā.
Horvātijas prezidenta amats lielā mērā ir ceremoniāls. Prezidentam nav veto tiesību, taču ir pilnvaras ārpolitikas un aizsardzības jautājumos.