"Igaunija savus pilsoņus Krievijai neizdod, un Krievija to labi zina. Viens no pamatprincipiem Igaunijas–Krievijas līgumā par tiesisko palīdzību ir tas, ka valstis viena otrai neizdod savus pilsoņus, bet izdod lietas," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR piektdien teica valsts tieslietu ministrs.
Viņš atkārtoti apstiprināja, ka Igaunijas Valsts prokuratūra ir nosūtījusi Krievijai lūgumu nodot Igaunijai izmeklēšanas materiālus par iespējamo Krosa saistību ar 2009.gadā notikušo pirātisko uzbrukumu Arctic Sea.
Iepriekš piektdien Krievijas Izmeklēšanas komiteja Arhangeļskas apgabalā paziņoja, ka Krosam aizmuguriski izvirzītas apsūdzības pirātisma organizēšanā un sagatavota viņa izsludināšana federālā un starptautiskā meklēšanā.
Kross piektdien intervijā laikrakstam Postimees teicis, ka Krievija, izvirzot viņam apsūdzības pirātisma organizēšanā, "nostādījusi sevi muļķīgā gaismā. "Viņi uzskata, ka ikvienu vairāk vai mazāk nepatīkamas valsts pārstāvi var apsūdzēt, par ko vien ienāk prātā," Kross sacīja laikrakstam. "Es tiešām neticēju, ka par tik absurdu iemeslu krievi riskēs sevi parādīt kā muļķus, bet, kā redzam, viņi tomēr riskēja," klāstīja uzņēmējs.
Uz jautājumu, vai viņu nebiedē tas, ka tagad būs riskanti izbraukt ārpus Igaunijas robežām, Kross attrauca, ka viņa "dzīve būs tikpat darbīga, kā līdz šim". Viņaprāt, Igaunijas varas iestādes šajā situācijā "kopumā izturējās mierīgi un atturīgi".
Jau vēstīts, ka Krievijas izmeklēšanas institūcijas plānoja pagājušā gada 12.decembrī izvirzīt Krosam apsūdzību pirātisma organizēšanā, tomēr viņš pēc pavēstes neieradās. Krievijas puse solīja jau tuvākajā laikā lemt par viņa izsludināšanu meklēšanā.
Igaunijas tieslietu ministrs Kristens Mihals ceturtdien pavēstīja, ka Igaunijas ģenerālprokuratūra ir informējusi Krievijas pusi par iespēju nosūtīt Igaunijai jautājumus, ko tā vēlas uzdot Krosam, un pēc atbilžu saņemšanas Igaunija tās nosūtīs Krievijai. Dota arī iespēja Krievijas prokuroriem ierasties Igaunijā un iztaujāt Krosu klātienē. Savukārt Igaunijas ģenerālprokuratūra lūgusi Krievijai iesniegt Igaunijai Krosa lietas materiālus un apkopotos pierādījumus.
Maltā reģistrētais sauskravu kuģis Arctic Sea, kura operatori bija Krievijas kompānija Solchart Arkhangelsk un ar to saistītā Somijas kompānija Solchart Management, ar 15 Krievijas pilsoņu apkalpi 2009. gada 22. jūlijā izbrauca no Pietarsāri ostas Somijā uz Bedžajas ostu Alžīrijā, kur tam vajadzēja ierasties 2009. gada 4. augustā. Kuģis tika nolaupīts 2009.gada 24.jūlijā Baltijas jūrā Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos. Kravas kuģi, kas bija pazudis un pēc tam 2009.gada 18.augustā tika atrasts Atlantijas okeānā pie Kaboverdes, bija nolaupījusi astoņu cilvēku grupa, kas 2009.gada 17.augustā tika aizturēta militārā operācijā starptautiskajos ūdeņos pie Kaboverdes.
Visiem astoņiem nolaupītājiem tika izvirzītas apsūdzības pirātismā un cilvēku nolaupīšanā, kas veikta organizētā grupā. Šie astoņi ir Latvijas pilsonis Vitālijs Ļepins un Latvijas nepilsonis Dmitrijs Savins, Igaunijas pilsonis Jevgeņijs Mironovs un Igaunijas nepilsoņi Aleksejs Buļejevs un Igors Borisovs, Krievijas pilsoņi Dmitrijs Barteņovs un Andrejs Luņovs, kuri ir Igaunijas pastāvīgie iedzīvotāji, kā arī Andrejs Andrjušins, kura pilsonību Krievijas izmeklētājiem nav izdevies noskaidrot. Viņi savu vainu kuģa nolaupīšanā noliedza. Taču vēlāk Luņovs un Savins noslēdza vienošanās ar izmeklēšanu un apsūdzības cilvēku nolaupīšanā viņiem tika atceltas.
Pēc oficiālām ziņām, kuģis uz Alžīriju veda zāģmateriālu kravu, tomēr medijos vairākkārt izskanējuši minējumi, ka kuģī, iespējams, bijusi kāda slepena krava, piemēram, ieroči. Krievijas amatpersonas vairākkārt noliedza Lielbritānijas laikraksta Sunday Times ziņoto, ka uz pirātu nolaupītā kuģa Arctic Sea atradusies slepena pretgaisa aizsardzības raķešu S-300 krava, kas bijusi domāta Irānai.
Savukārt Somijas izmeklētāji paziņoja, ka Arctic Sea nolaupīšanas iemesls bijušas komerciālas nesaskaņas starp nolaupīšanas pasūtītājiem un kuģa īpašniekiem.
Par kuģa Arctic Sea nolaupīšanu Krievijā ar septiņu gadu ieslodzījumu notiesātais Latvijas nepilsonis Dmitrijs Savins savās liecībās apgalvoja, ka kuģa nolaupīšanu viņam esot pasūtījis Kross, kurš gribējis saņemt izpirkumu. Igaunijas prokuratūra nekonstatēja Krosa saistību ar Arctic Sea nolaupīšanu.
Pagājušā gada aprīlī Savins nosauca Krosu par pirātiskās akcijas galveno organizētāju. Savins arī apgalvoja, ka Kross uzdevis viņam izstrādāt vairākus variantus traucēkļiem Baltijas jūras gāzesvada NordStream būvniecībā. Kross Igaunijas plašsaziņas līdzekļos novērtēja šos apgalvojumus kā Krievijas puses atriebību par to, ka viņš 2007. gadā konsultējis Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili drošības jautājumos pirms Krievijas–Gruzijas militārā konflikta 2008. gada augustā.
Kross no 1995. līdz 2000. gadam bija Igaunijas izlūkdienestu koordinators, vēlāk nodarbojās ar biznesu, kā arī regulāri paudis savu viedokli Igaunijas plašsaziņas līdzekļos kā drošības un ārpolitikas jautājumu eksperts.
2000. gadā Kross atkāpās no Igaunijas izlūkdienestu koordinatora amata, jo viņš ar dienesta kredītkarti bija iegādājies mantas personīgām vajadzībām. Savukārt 2001. gadā Kross bija spiests atstāt toreizējā Igaunijas prezidenta Lennarta Meri padomnieka amatu, jo atklājās, ka viņš ir saistīts ar interpola meklēto starptautisko afēristu Antonio Angoti, kurš gribēja piedalīties Igaunijas dzelzceļa privatizācijā.