Laikā, kuru izvērtējusi Igaunijas Valsts kontrole, premjers bija Andruss Ansips, bet ekonomikas un sakaru ministrs - Juhans Partss.
Igaunijas valdības pozīciju veidoja uzskats, ka valstij obligāti ir nepieciešama sava aviokompānija, un 2013.gada sākumā tā izlēma, ka, neskatoties uz niecīgajām iespējām veiksmīgi restrukturizēt Estonian Air, tās bankrots netika pasludināts līdz pat Eiropas Komisijas (EK) lēmumam par nelikumīgu valsts finansējumu lidsabiedrībai, kas tika pieņemts pērn novembrī.
"Ja valdība, pieņemot lēmumu par līdzekļu piešķiršanu, būtu pieprasījusi no kompānijas pilnīgus biznesa plānus ar neatkarīga eksperta apstiprinājumu par to, ka biznesa plāna īstenošana ir iespējama un reāla, neveiksmīga biznesa plānu īstenošana būtu komerciālā riska piepildīšanās, nevis valdības atbildība," secinājusi Igaunijas Valsts kontrole.
Gatavojot ziņojumu, tā aptaujāja toreizējos valdības locekļus un personas, kas piedalījās valdības sēdēs 2013.gada janvārī un februārī. Aptaujātie norādījuši, ka valdība tolaik piekrita stingrajai premjera pozīcijai, ka nedrīkst pieļaut Estonian Air bankrotu un ka ir jāpiešķir līdzekļi, kas nepieciešami kompānijas darbībai vismaz līdz EK lēmumam.
Ekonomikas un sakaru ministrijas pārstāvis Valsts kontrolei teicis, ka runa bija par mutiskas diskusijas laikā valdībā pieņemtu lēmumu, ka Estonian Air bankrots ir nepieļaujams. "Vadība deva precīzas norādes, ka Estonian Air ir jāturpina finanšu darbība līdz komisijas lēmumam. Investēja, lai atrastu argumentus strīdā ar komisiju, tam piesaistīja arī ekspertus no ārpuses," viņš teica.
2013.gada 28.februārī Igaunijas valdība nolēma piešķirt Estonian Air kredītu 28,7 miljonu eiro apmērā pēc tam, kad iepriekš kompānijai jau bija piešķirti 8,3 miljoni eiro.
Pēc principiāla lēmuma Igaunijas valdība faktiski kā vienīgo alternatīvu gaisa satiksmes nodrošināšanai izskatīja Estonian Air restrukturizāciju, visas Ekonomikas un sakaru ministrijas darbības, tostarp pasūtītās analīzes un ekspertu vērtējumi, bija virzītas uz to, lai saņemtu pozitīvu EK lēmumu, secinājusi Valsts kontrole.
Tās vērtējumā saistību ar principiālo valdības pozīciju nav iespējams noteikt, vai valdības iesniegtajos dokumentos ir pamatota analīze nepieciešamībai Igaunijas valstij iesaistīties aviācijas biznesā. Igaunijas Valsts kontrole norāda, ka valdība tolaik praktiski šo jautājumu neizskatīja.
2012.gada novembrī toreizējais Igaunijas premjers Ansips paziņoja, ka nepieļaus Estonian Air bankrotu. Ansips teica, ka tāds lēmums ir saistīts ar ekonomiskajām interesēm. "Tamlīdzīgas rīcības [bankrota] nodarītais kaitējums reputācijai ir mērāms daudz lielākā summā nekā viena uzņēmuma glābšana no maksātnespējas," viņš tolaik pamatoja.
Valsts kontrole atzina, ka valdības lēmumi par palīdzību Estonian Air bijuši sasteigti. Pēdējo piecu gadu laikā Igaunijas valdība Estonian Air jautājumu ir skatījusi 25 reizes un katra no tām bijusi steidzamības kārtībā, kad dokumenti tiek saņemti nekavējoties vai dienu pirms valdības sēdes, tādēļ nebija iespējama to rūpīga izpēte.
Ziņojumā Igaunijas valsts kontrolieris Alars Kariss pauda cerību, ka tādu jautājumu izskatīšana Igaunijas valdībā ir bijis "viens slikts piemērs, izņēmums, negadījums, kas neparāda trūkums vispārējā lēmumu pieņemšanā. Tomēr baidos, ka tas tā nav".
Tāpat auditā secināts, ka no negatīva EK lēmuma par valsts palīdzību Estonian Air Igaunija varēja izvairīties, ja valdība būtu ievērojusi visus Valsts aktīvu likuma principus un gādātu, ka naudas un aizdevumu izsniegšana lidsabiedrībai ir jēgpilna un likumīga.
Jau vēstīts, ka pēc EK novembra sākumā paziņotā lēmuma, ka Estonian Air ir jāatmaksā valstij tās sniegtā palīdzība 85 miljonu eiro apmērā, jo šī palīdzība neatbilst Eiropas Savienības noteikumiem, "Estonian Air" tiek likvidēta un tāpēc pārtraukusi reisus. Gatavojoties šādam EK lēmumam, Igaunijas valdība 25.septembrī nodibināja jaunu nacionālo aviokompāniju Nordic Aviation Group (tagad Nordica). Tā sāka veikt reisus no Tallinas lidostas 8.novembrī.