"Mēs neatbalstām tā dēvēto divu ātrumu Eiropu. Taču tad, ja galu galā tas notiks [radīsies divātrumu Eiropa], un Igaunija nespēs to apturēt, tad mēs gribēsim būt ātrajā joslā," viņš paziņoja.
Vairāki komentētāji minējuši fiskāli disciplinēto Igauniju starp tām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras centrētos ap eiro zonas līderi Vāciju, lai arī Igaunija iebilst pret Vācijas ierosmēm par nodokļu līmeņu harmonizāciju blokā. Zems nodokļu slogs uzņēmumiem ir viens no Igaunijas valdības politikas pamatbalstiem.
"Nodokļi būtu pēdējā lieta, par kuru saskaņošanu mēs domātu. Sāksim ar jau esošo noteikumu ievērošanu attiecībā uz valsts parādu un budžeta deficītu," intervijā pauda Ilvess.
Viņš arī mudināja Grieķiju un citas parādos slīgstošās eiro zonas valstis pamācīties no Igaunijas, kas 2008.-2009.gada krīzes laikā krasi samazināja strādājošo algas, lai saglabātu savas toreizējās nacionālās valūtas kronas piesaisti eiro.
"Tolaik uz baltiešiem tika izdarīts muļķīgs spiediens devalvēt to nacionālās valūtas, taču tas būtu novedis pie vidusšķiras izzušanas [Latvijā, Lietuvā un Igaunijā]. Mūsu kredītu [nasta] būtu sasniegusi astronomiskus līmeņus. Tas viss notiks arī Grieķijā, ja to izslēgs no eiro zonas," brīdināja Igaunijas valsts vadītājs.
Pēc viņa paustā, izstāšanās no eiro zonas nebūs iedarbīgs risinājums, jo šādi būs apdraudētas tiešās ārvalstu investīcijas. "Kurš gan investēs, ja valdīs nepārtraukti devalvācijas draudi?" viņš retoriski vaicāja, atgādinot, ka krīzes laikā no Igaunijas lielos apmēros aizplūda kapitāls.
Ilvess arī vērsa uzmanību uz to, ka Igaunijā saglabājas augsts atbalsts dalībai ES un eiro zonā, taču pilsoņi ir noraizējušies, ka viņiem būs jāturpina par savu naudu glābt valstis, kas pārkāpj ES budžeta noteikumus.
"Tas var palielināt antieiropeisku populismu visatbildīgākajās eiro zonas valstīs, kas ievēro noteikumus," viņš brīdināja, akcentējot, ka vidējā alga Igaunijā ir par 10% zemāka nekā minimālā 800 eiro (560 latu) alga Grieķijā.
"[Dažas Dienvideiropas zemes] saka, ka tās nevar izdarīt to, ko paveica ziemeļnieki, [lai kontrolētu savus budžetus un samazinātu parādus], jo tas apdraud demokrātiju [Dienvideiropā]. Tomēr galu galā [šāda situācija] var radīt draudus mūsu demokrātijai," uzsvēra Igaunijas līderis.
Jau vēstīts, ka Vācija ceturtdien noliedza izskanējušās spekulācijas, ka ir ar Franciju runājusi par iespējamo eiro zonas sadalīšanu, lai risinātu parādu krīzi. "Ziņas, ka Vācija uzstāj uz mazāku eiro zonu, ir nepatiesas," mikroblogošanas vietnē "Twitter" ceturtdien paziņoja Vācijas valdības pārstāvis Štefens Zeiberts. "Gluži pretēji - Vācijas valdība vēlas stabilizēt visu eiro zonu," viņš piebilda.
Palielinoties spekulācijām par eiro zonas sadalīšanos divos grupējumos, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu trešdienas vakarā paziņoja, ka "visa ES un eiro zona ir vienota un nav jādala".
Savukārt EK ceturtdien norādīja, ka parādu krīzes pārvarēšanai nepieciešama ciešāka eiro zonas integrācija, tomēr šajā procesā nevajadzētu notikt eiro zonas vai ES sadalīšanai."Ņemot vērā problēmas, kas mums jārisina, arī dziļākas eiro zonas integrācijas palēnināšana nav pieļaujama. Tomēr šis ir atvērts process, kas neparedz izslēgšanu vai sadalīšanos," preses brīfingā Briselē skaidroja EK pārstāve Pia Ārenkilde-Hansena, atgādinot Barrozu trešdienas vakarā teikto, ka eiro zonas vai ES sašķelšanās sākotnēji ES iekšzemes kopproduktu (IKP) samazinātu uz pusi.
Vācijai vien tāda sadalīšanās nozīmētu ekonomikas sarukšanu par 3% un viena miljona darba vietu zaudēšanu, ja eiro zonā paliktu vien dažas valstis.
"Tā ir liela cena," teica Ārenkilde-Hansena, uzsverot, ka "nevaram pieļaut eiro zonas vai Eiropas Savienības sašķelšanos, jo tas būtu pretrunā visas Eiropas iedzīvotāju interesēm".
Februārī Vācija un Francija ierosināja paktu, kas paredz ciešāku ekonomiskās politikas koordinēšanu eiro zonā, lai sāktu pārvaldīt eiro zonu kā vienotu ekonomisku kopumu. Toreiz ES budžeta komisārs Janušs Levandovskis brīdināja, ka tas nedrīkst novest pie divātrumu Eiropas izveidošanās blokā, piektdien brīdināja Eiropas Savienības budžeta komisārs Janušs Levandovskis.
Paužot bažas, ka eiro zonā veidojas "sava veida iekšējā ES", komisārs uzsvēra, ka būtu jāizveido sistēma, kas paredzētu sakaru nostiprināšanu ar tām bloka zemēm, kas nav Eiropas Monetārās savienības dalībnieces.
Divātrumu Eiropas idejas būtība ir, ka ES dalībvalstīm, kuras to vēlas, jāļauj integrēties straujākā tempā.