"Pašreizējā situācijā Islandes mazajam ārlietu dienestam vienkārši nav mērķtiecīgi uzturēt vēstniecības darbu Krievijā," sacīja ārlietu ministre Tordisa Gilfadotira.
Ārlietu ministrija uzsvēra, ka lēmums "nenozīmē diplomātisko attiecību saraušanu".
Tā kā tirdzniecības, kultūras un politiskās attiecības ar Krieviju sasniegušas visu laiku zemāko punktu, vēstniecības darba turpināšana Maskavā "vairs nav attaisnojama," skaidroja ministrija.
Islande arī norādīja, ka ir izsaukts Krievijas vēstnieks un ka viņam "pieprasīts, lai Krievija samazina Reikjavikas vēstniecības operācijas un lai tiek samazināts diplomātiskās pārstāvniecības līmenis".
Gilfadotira pauda cerību, ka apstākļi "kādreiz ļaus mums uzturēt normālas un auglīgas attiecības ar Krieviju, bet tas ir atkarīgs no Kremļa pieņemtajiem lēmumiem".
Islandei ir vēstniecības 18 valstu galvaspilsētās, norādīja ministrija. Prioritāte tiek piešķirta "atbilstoši ekonomisko, politisko un kultūras saišu apjomam un attīstības sadarbībai".