Intervijā laikrakstam Corriere della Sera viņš uzsvēra, ka Roma atbalsta Fajeza as Saradža vadītās valdības centienus nākt pie varas, tomēr tam ir jānotiek "saprātīgā laika posmā".
"Pretējā gadījumā mēs riskējam, ka virsroku gūs to pieeja, kuri uzskata Lībijas stabilizēšanu par ilūziju, un tādēļ ir nepieciešams sākt spēcīgus gaisa triecienus džihādistu pozīcijām," piebilda ministrs.
Džentiloni norādīja, ka "tikai militāra" atbilde krīzei Lībijā var radīt cerētajam pretēju efektu, liekot 200 000 vietējo kaujinieku pievienoties 5000 Islāma valsts džihādistu cīņā pret kopīgo ienaidnieku - rietumvalstīm.
Savukārt laikraksts La Stampa vēsta, ka Itālija joprojām iebilst pret sauszemes spēku izvietošanu Lībijā, bet varētu pakļauties ASV spiedienam un piedāvāt iespējamajām operācijām tur nelielas īpašo uzdevumu vienības un iznīcinātājus.
La Stampa rakstīja, ka ASV prezidents Baraks Obama Lībijas jautājumu ar sabiedrotajiem Eiropā varētu pārrunāt piektdien kodoldrošības samita laikā Vašingtonā.
ANO atbalstītā nacionālās vienotības valdība Sarradža vadībā tika piedāvāta janvārī, bet to noraidīja starptautiski atzītais Lībijas parlaments valsts austrumu pilsētā Tobrukā.
Šis parlaments pēc tam paziņoja, ka tas atbalsta nacionālās vienotības valdību, bet kvoruma trūkuma dēļ nespēj sarīkot balsojumu par uzticību jaunās valdības sastāvam.
Lībijā sākās haoss pēc tam, kad 2011.gada oktobrī tika gāzts un nogalināts ilggadējais diktators Muammars Kadafi un pēc tam divas puses sāka cīņu par kontroli valstī, kurai ir bagātīgi dabas resursi.
Lībijai ir divas valdības kopš 2014.gada augusta, kad kaujinieku alianse, kurā ietilpst islāmisti, ieņēma galvaspilsētu Tripoli, liekot starptautiski atzītajai valdībai un parlamentam bēgt uz valsts austrumiem. Tripoli ieņēmušie kaujinieki tur izveidoja savu valdību un parlamentu.
Haosu Lībijā ir izmantojuši ekstrēmisti, tostarp džihādistu grupējums Islāma valsts, izraisot bažas, ka džihādisti izmantos Lībijas piekrasti par placdarmu iekļūšanai Eiropā un uzbrukumu sarīkošanai.