"Itālija nebūt nav vienīgā valsts, kurai ir darījuma attiecības ar Maskavu un kas nevēlas, lai Maskava vērstos pret to," norādījis komentētājs un Romas Starptautisko attiecību institūta preses pārstāvis Džampjero Gramalja.
Līdzīgā tonī ieturēta publikācija laikrakstā La Repubblica: "Putins dara visu, ko vien var, lai savaldzinātu Eiropas partnerus. Bet Mogerīni nav ļāvusi sevi savaldzināt."
Šīs apsūdzības ir "pārāk trauslas", savukārt izteikušās Itālijas Ārlietu ministrijas amatpersonas, turklāt pati Mogerīni, kas patlaban atrodas vizītē Izraēlā un palestīniešu teritorijās, smaidījusi, kad viņai par tām vaicāts, norāda La Repubblica.
Mogerīni saviem palīgiem teikusi, ka pārmetumi ir "manipulācijas" pret Itāliju, vēsta laikraksts, apsūdzības par pārmērīgo prokremliskumu cenšoties apgāzt, atgādinot par Mogerīni ilgajām politiskajām saitēm ar ASV Demokrātisko partiju.
"Itālija un Vācija ir nobremzējušas sankcijas, dodot priekšroku pakāpeniskākai pieejai pret Krieviju, lai nesadedzinātu iespēju panākt atrisinājumu sarunu ceļā," apgalvo laikraksts.
ES samitā Briselē trešdien nespējot panākt atbalstu Mogerīni kandidatūrai, Itālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis, ka dažu Centrāleiropas valstu pārmetumi par Itālijas pārlieko prokrieviskumu "neiztur kritiku".
Apsūdzību centrā ir Mogerīni brauciens jūlijā uz Maskavu, kur viņa tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai spriestu par gāzesvada South Stream projektu, pa kuru Krievijas gāze tiktu piegādāta Eiropai.
Laikraksts Il Fatto Quotidiano tomēr pauž satraukumu par saitēm ar Maskavu, norādot, ka Mogerīni "nav mainījusi kursu no Romas-Maskavas ass".
"Amerikāņi zina - lai gan Itālijas sirds vēsturiski bijusi ar Vašingtonu, tās maks ir Maskavā," norāda laikraksts.
Avīze arī atgādina, ka Itālija bijusi gausa, nosodot Krievijas iebrukumu Krimā, un norāda, ka "Federikas pareizā laika izjūta bija aplama".
Ministre Maskavas vizītes laikā pieļāvusi "kļūdu", ielūdzot Putinu uz Āzijas-Eiropas sanāksmi Milānā oktobrī - ES un ASEAN partneru samitu, kas notiek reizi divos gados.
Izsekojot 41 gadu vecās Mogerīni evolūciju no jaunības gadu līdzdalības Komunistiskajā partijā līdz atbalstam centriski kreisajiem, laikraksts konstatē: "Viņa ir dzīvojusi, ievērojot taktiku, un taktika tagad viņai kaitē."
Tuvojoties ES samitam, asākās debates izraisījās par Itālijas ārlietu ministri Mogerīni, kas tika uzskatīta par galveno kandidāti uz ES augstākā ārlietu pārstāvja amatu.
Pirms samita pret viņas kandidatūru asi iebilda Polija un Baltijas valstis.
Samita gaitā žurnālisti vaicāja Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei, kādām būtu jābūt augstā ārlietu pārstāvja kvalitātēm, ziņoja tīmekļa medijs The Local.
"Pieredze, neitralitāte ģeopolitiskajās problēmās, ar kurām mēs satopamies, un vismaz nebūt prokremliskam," atbildēja prezidente.
Kad žurnālists turpināja vaicāt, "vai tā ir problēma, ka Mogerīni kundze...", Grībauskaite norādīja: "Tā ir problēma. Tā ir."
ES austrumu dalībvalstis bažījas, ka Mogerīni trūkst pieredzes un viņa pārāk draudzīgi attiecas pret Krieviju.
Ņemot vērā ES austrumu dalībvalstu pretestību Mogerīni kandidatūrai un asās diskusijas, kas jau izraisījušās ap viņas vārdu, diplomāti šaubās, vai augustā Itālijas ministrei vēl būs izredzes iegūt ES augstākā ārlietu pārstāvja amatu.
Dažas ES austrumu valstis par labu kandidatūru uzskata Bulgārijas ES starptautiskās sadarbības un humānās palīdzības komisāri Kristalīnu Georgijevu. Izskanējis arī Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska vārds, kurš, līdzīgi kā Georgijeva, pārstāv labēji centriskos spēkus.
Tomēr viņu izredzes iegūt augsto amatu sākušas bālēt, jo arvien ciešāk nostiprinās viedoklis, ka Eštones pēctecim jābūt no sociālistu nometnes.