Priekšvēlēšanu kampaņā dominējošie temati bija Francijas stagnējošā ekonomika, imigrācija, drošība, cīņa pret terorismu un valsts turpmākās attiecības ar Eiropas Savienību (ES). Katrs no vadošajiem kandidātiem piedāvā pilnīgi atšķirīgu vīziju par valsti un tās vietu arvien neprognozējamākajā pasaulē, tāpēc daudzi analītiķi šīs prezidenta vēlēšanas ir nodēvējuši par izšķirošām ne tikai Francijai, bet arī ES.
Marta sākumā šķita, ka vēlēšanu pirmās kārtas liktenis ir izšķirts. Vēlētāju aptaujas vēstīja, ka Lepena un Makrons katrs saņems aptuveni 25% balsu un neviens viņu pozīcijas neapdraudēs. Tomēr pēdējās nedēļās atbalsts abiem favorītiem ir samazinājies.
Trešdien publicētajā aptaujā, ko veicis prestižā Parīzes Politisko pētījumu institūta Socioloģijas departaments, Makronu atbalstīja 23% vēlētāju, viņam cieši sekoja Lepena, par kuru gatavojas balsot 22,5%. Fijons, neraugoties uz vairākiem finanšu skandāliem, var rēķināties aptuveni ar 19,5% vēlētāju balsu. Tikai nedaudz mazāk – 19% – aptaujāto gatavojas balsot par Melanšonu, kurš pārliecinoši uzstājās pagājušajā mēnesī notikušajās prezidenta amata kandidātu debatēs televīzijā.
Svētdienas balsojumu vēl neparedzamāku padara fakts, ka aptuveni trešdaļa balsstiesīgo Francijas pilsoņu joprojām nav izšķīrušies, par kuru kandidātu vēlēs. Viņu potenciālo izvēli neatvieglo arī vadošo pretendentu atšķirīgās personības un politiskā programma.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 21.aprīļa, numurā!
Ļī Peņai izredzes ir ļoti vājas.
Voir les réactions :
Ezis