Ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību organizētājās sarunās Briselē otrdien piedalījās Kosovas prezidents Hašims Tači un premjerministrs Isa Mustafa, kā arī Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs un premjerministrs Aleksandrs Vučičs.
ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni sacīja, ka līderi "vienojušies atstāt spriedzi aiz muguras un koncentrēties uz darbu, kas viņus sagaida".
Mogerīni piebilda, ka tuvāko dienu laikā tiks noorganizētas intensīvas augsta līmeņa sarunas.
Kosova savu neatkarību vienpusējā kārtā pasludināja 2008.gadā, taču Serbija savu kādreizējo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Pēdējo nedēļu laikā spriedze abu valstu starpā pieaugusi.
Janvāra vidū Serbija uz Kosovas ziemeļiem, kurus pamatā apdzīvo serbu minoritāte, nosūtīja vilcienu, kas bija rotāts ar pareizticīgo simboliem un dažādās valodās rakstītu saukli: "Kosova ir Serbija!"
Kosova šo rīcību nosauca par "provokāciju", un Serbija vilcienu pirms robežas šķērsošanas apturēja, bažījoties, ka tas tiks pakļauts "uzbrukumam".
Kosovas albāņu sašutumu izsaukusi arī bijušā premjerministra Ramuša Haradinaja aizturēšana Francijā, pamatojoties uz Serbijas izdoto starptautisko aresta orderi.
Belgrada vēlas viņu tiesāt par kara noziegumiem, kas pastrādāti Kosovas kara laikā, kas notika no 1998. līdz 1999.gadam.
Abu pušu attiecības papildus saspīlēja Kosovskas Mitrovicas serbu vietējo varasiestāžu lēmums būvēt betona mūri uz tilta, kas serbu apdzīvoto pilsētas ziemeļdaļu savieno ar albāņu apdzīvoto dienviddaļu.
Priština paziņoja, ka mūris tikai nostiprina pilsētas dalījumu, un pieprasīja tā nojaukšanu.
Vučičs tikšanos ar Kosovas kolēģiem Briselē nodēvēja par labu soli, paziņojot žurnālistiem, ka abas puses piekritušas izvairīties no bezatbildīgas rīcības un provokatīvas valodas.
"Mēs lūdzām respektēt Kosovas teritoriju un Serbijas paralēlajām struktūrām neiesaistīties provokācijās," savukārt pavēstīja Mustafa.