Jau ziņots, ka Kosovas prezidentam Hašimam Tači un vēl deviņiem bijušajiem Kosovas Atbrīvošanas armijas kaujiniekiem ir izvirzītas apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
Viņi tiek apsūdzēti par "noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, tostarp slepkavībām, personu piespiedu pazušanu, vajāšanu un spīdzināšanu", trešdien paziņoja īpašā prokuratūra Kosovas jautājumos, kas apsūdzības iesniegusi īpašajai tiesai Kosovas jautājumos. Abas institūcijas izveidotas atbilstoši Kosovas likumiem, taču tās atrodas Hāgā, tās finansē Eiropas Savienība un to personāls ir starptautisks.
"Ņemot vērā notikumu attīstību Prištinā (..), man jāatgriežas savā valstī, lai tiktu galā ar šo situāciju," tviterī pavēstīja Hoti.
Viņš norādīja, ka ASV īpašais sūtnis Balkānu jautājumos Ričards Grenels ir informēts par šo lēmumu.
Grenels jau trešdien pavēstīja, ka Tači ir atcēlis plānoto braucienu uz sarunām Vašingtonā. Sarunas bija paredzētas sestdien Baltajā namā.
Serbija kontroli pār Kosovu zaudēja pēc NATO intervences 1999.gadā, taču Belgrada joprojām neatzīst 2008.gadā vienpusējā kārtā pasludināto Kosovas neatkarību.
ASV kopš 2019.gada beigām ir iesaistījusies Serbijas un Kosovas attiecību normalizēšanas procesā. Līdz tam sarunas vadīja Eiropas Savienība (ES).
Apsūdzības Tači īpašajai tiesai Kosovas jautājumos tika iesniegtas 24.aprīlī un gaida apstiprinājumu. Lēmums tiesai jāpieņem līdz augusta beigām.
Īpašā prokuratūra Kosovas jautājumos skaidro, ka publiskojusi savu lēmumu, jo Tači un vēl viens šajā lietā apsūdzētais - Kosovas Demokrātiskās partijas līderis, bijušais parlamenta spīkers Kadri Veseli - atkārtoti mēģinājis traucēt tiesas darbu.