Naktī ceļi tika nobloķēti Kosovas ziemeļu pilsētā Mitrovicā, kas sašķelta starp Kosovas serbiem un etniskajiem albāņiem, kas veido lielāko daļu Kosovas iedzīvotāju.
Protestējot pret kāda bijušā policista aizturēšanu, simtiem serbu Kosovas ziemeļos 10.decembrī ierīkoja barikādes uz ceļiem, paralizējot satiksmi divos robežas šķērsošanas punktos.
Taču šī ir pirmā reize kopš nesenās krīzes sākuma, kad serbi nobloķējuši ielas vienā no lielajām pilsētām. Līdz šim barikādes uzstādītas tikai uz ceļiem, kas ved uz Kosovas un Serbijas robežu.
Jau ziņots, ka pamatā serbu apdzīvotajā Kosovas ziemeļdaļā jau ilgāk nekā divas nedēļas valda ļoti saspringta situācija.
Kosovas pašvaldībās, kurās vairākums iedzīvotāju ir serbi, 18.decembrī bija plānotas pašvaldību vēlēšanas, kas tika izsludinātas pēc tam, kad amatpersonas masveidā atkāpās, protestējot pret Prištinas prasībām nomainīt vecās, vēl Serbijas izsniegtās automašīnu numurzīmes. Taču, situācijai saasinoties, vēlēšanas tika pārceltas uz aprīli.
Kosovas ziemeļos notikuši uzbrukumi arī policistiem, žurnālistiem un Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem. Svētdien tika raidīti šāvieni NATO vadīto Kosovas miera uzturēšanas spēku (KFOR) Latvijas kontingenta karavīru virzienā, bet neviens šajā incidentā necieta.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs ir licis izsludināt Serbijas armijā augstāko kaujas gatavības līmeni, lai "aizsargāt mūsu tautu (Kosovā) un saglabātu Serbiju".
Vučičs apgalvoja, ka Priština kopā ar Rietumiem gatavojas uzbrukt Kosovas serbiem valsts ziemeļos un ar spēku nojaukt barikādes uz ceļiem.
Vučičs šodien uzrunāja žurnālistus kopā ar serbu pareizticīgās baznīcas patriarhu Porfiriju, kuram Kosovas varasiestādes pirmdien liedza iebraukt Kosovā un apmeklēt viduslaiku baznīcu.
Vienlaikus Vučičs pavēstīja, ka pašreiz risina sarunas ar Eiropas Savienības (ES) un ASV pārstāvjiem par "miera saglabāšanu un kompromisa risinājuma atrašanu" pašreizējai krīzei.
Kosovas amatpersonas ir pārmetušas Vučičam, ka viņš izmanto Serbijas valstij piederošos medijus, lai izprovocētu incidentus, kas var kalpot par ieganstu bruņotam iebrukumam Kosovā.
Kosova ir lūgusi KFOR nojaukt uz ceļiem ierīkotās barikādes un likusi noprast, ka pati to izdarīs, ja NATO vadītie Kosovas miera uzturēšanas spēki nereaģēs.
Aptuveni 4000 NATO vadīto miera uzturētāju izvietoti Kosovā kopš 1999.gada kara, kā rezultātā Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu.
Jebkāda Serbijas bruņota iejaukšanās Kosovā, visticamāk, izraisītu sadursmi ar NATO spēkiem un nozīmētu būtisku spriedzes eskalāciju Balkānos, kas joprojām nav atguvušies no Dienvidslāvijas asiņainā sabrukuma pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.