"Krievijas uzbrukumos ir bojāti vai sagrauti 725 sporta objekti, tai skaitā 17 Olimpisko, Paralimpisko un Nedzirdīgo olimpisko spēļu treniņu bāzes," teikts paziņojumā.
Ārlietu ministrija uzsvēra, ka Krievija gadu desmitiem ir izmantojusi sportu propagadas mērķiem. 10 no 15 Krievijas sportistiem, kas 2024.gada Olimpiskajās spēlēs Parīzē sacentās zem neitrāla karoga, ir vai nu publiski atbalstījuši Krievijas karu pret Ukrainu, vai bijuši saistīti ar Krievijas amiju.
"Krievijas sports nav atdalīts no valsts - tas ir viens no instrumentiem agresijas attaisnošanai un kūdīšanai uz to. Tiem, kas saka, ka sportam vajadzētu būt ārpus politikas, arī vajadzētu atzīt, ka Krievija izmanto sportu kā politisku ieroci," uzsvēra Ārlietu ministrija.
Kamēr Ukraina tiecas uz mieru, Krievija turpina raidīt raķetes un graut globālos miera centienus, atzīmēja Ārlietu ministrija. Tā brīdināja, ka Krievijai nevajadzētu būt vietas starptautiskajā sportā, līdz tā izbeigs zvērības pret Ukrainu.
Jau ziņots, ka 3.aprīlī Belgradā notika Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) Kongress, kura laikā Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) prezidents Džanni Infantīno pauda cerību, ka Krievija atgriezīsies starptautiskajā futbolā.