Jau nedēļu ir turpinājusies Ukrainas bruņoto spēku operācija Krievijas teritorijā, kas radījusi paniku pierobežas rajonu iedzīvotājos, liekot varasiestādēm sākt iedzīvotāju evakuāciju. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) paudusi bažas par nedēļas nogales ugunsgrēku Krievijas armijas kontrolē esošajā Zaporižjas atomelektrostacijas dzesēšanas tornī, kura izraisīšanā Ukraina vaino Krieviju, savukārt Krievija – Ukrainas bruņoto spēku veikto apšaudi. IAEA gan uzsver, ka degšana dzesēšanas tornī nav radījusi kodoldrošības draudus vai kā ietekmējusi radiācijas līmeni.
Jauna iniciatīva
ASV domnīcas Institute for the Study of War (ISW) analītiķi konstatējuši, ka Ukrainas operācija Kurskas apgabalā Krievijā ir ļāvusi Ukrainas bruņotajiem spēkiem vismaz uz laiku pārņemt iniciatīvu vienā frontes līnijas teritorijā, sagādājot pretdarbību Krievijas armijas iniciatīvai visā karadarbības plašajā zonā. Līdz šim jau kopš 2023. gada novembra tieši Krievija noteikusi karadarbības gaitu Ukrainas teritorijā, liekot Ukrainai tērēt daudz materiālo un cilvēku resursu reaktīvām aizsardzības operācijām. Taču pašlaik notiekošā Ukrainas armijas operācija Kurskas apgabalā Krievijā ir spiedusi Kremli un Krievijas bruņoto spēku vadību reaģēt, pārvietojot bruņotā spēku vienības un militāro tehniku uz rajoniem, kuros iegājuši Ukrainas karavīri.
Tiesa, Krievijas bruņotie spēki joprojām nav piedalījušies aktīvā karadarbībā Kurskas apgabalā. "Vladimirs Putins un Krievijas militārie komandieri, visticamāk, kļūdaini pieņēma, ka Ukrainai nav iespēju pārņemt iniciatīvu. Taču Ukrainas spēja panākt operacionālu pārsteigumu un apdraudēt Krievijas darbību visā frontes plašumā rada jautājumu par Krievijas stratēģiskajiem pieņēmumiem, kas līdz šim noteikuši tās ofensīvās darbības Ukrainas teritorijā," raksta ISW analītiķi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 13. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00