Kustība pirmdien paziņoja, ka vairāki desmiti vīriešu svētdienas naktī izgājuši patrulēt Norvēģijas pilsētās Stavangerē, Drammenē un Kristiansannā.
"Mēs vēlamies, lai ielas būtu drošas, mēs vēlamies atbrīvoties no noziegumiem, ko šodien redzam Norvēģijā un ko policija nespēj risināt," ziņu aģentūrai AFP sacīja kustības pārstāvis Norvēģijā Ronni Alte.
"Tiek pārdotas narkotikas, meitenes tiek apgrābstītas, ir uzbrukumi un vardarbība," viņš piebilda.
Kustība Odina kareivji izveidojās Somijā pagājušajā gadā kā reakcija uz lielo bēgļu un nelegālo imigrantu pieplūdumu Eiropā. Tai izveidojušies atzari arī Dānijā un Zviedrijā un tai ir arī savi atbalstītāji Igaunijā.
Alte, kurš iepriekš bijis iesaistījies vairākās islāmofobiskās kustībās, skaidroja, ka Odina kareivju Norvēģijas atzars "pārstāv visu politisko spektru" un palīdz visiem.
"Bet liela daļa noziegumu, uz kuriem mēs koncentrējamies, ir nelegālās imigrācijas rezultāts Norvēģijā pēc tam, kad Eiropa atvēra savas robežas," sacīja Alte.
Līdzīgi kā Somijas policija, arī Norvēģijas likumsargi pauda skepsi par šo un tām līdzīgām kustībām, piebilstot, ka vairāki kustības biedri ir saistīti ar kriminālām aprindām.
Drammenē policija sestdien pārbaudīja patruļas locekļu identitātes un pārliecinājās, ka viņi nav bruņoti.
Kristiansannā patruļniekiem bija atļauts tikai izdalīt ielās cepumus un kafiju.
Norvēģijas izlūkdienesta PST ikgadējā ziņojumā, kas tika publiskots 9.februārī, secināts, ka imigrantu krīzes dēļ Norvēģijā pieņemas spēkā draudi no galēji labējām aprindām.
Norvēģijā ar tās 5,2 miljoniem iedzīvotāju pērn ieradās 31 000 imigrantu.
Jānis