"Atbilstoši bruņojuma izpētes organizācijas datiem, dažas spārnotās raķetes, ko Krievija novembra beigās izšāva uz Ukrainas civilo infrastruktūru, izgatavotas jau dažus mēnešus pēc tam, kad Rietumi bija noteikuši sankcijas, kas vērstas uz to, lai Maskavai liegtu šīs munīcijas ražošanai nepieciešamās komponentes," vēsta izdevums.
Eksperti pētījuši raķešu H-101 atlūzas, kas Kijivā tika atrastas pēc 23.novembra uzbrukuma. Kā teikts atskaitē, ko pētnieki publicējuši pirmdien, viena no raķetēm izgatavota vasarā, bet otra - pēc septembra, par ko liecina marķējums uz ieročiem.
Kā norādījis viens no pētniekiem, fakts, ka Krievija turpina ražot modernas vadāmās raķetes, tādas kā H-101, liecina par to, ka tā atradusi veidu, kā iegādāties pusvadītājus un citu tehniku, neraugoties uz sankcijām, vai arī tai bijuši lieli komponenšu krājumi vēl līdz pilna mēroga kara sākumam.
Tie ir vieni no pēdējiem Lielbritānijā bāzētās organizācijas "Conflict Armament Research" secinājumiem. Šī organizācija identificē un izseko karos izmantotos ieročus. Neilgu pirms uzbrukuma Kijivā pēc Ukrainas izlūkdienestu uzaicinājuma ieradās neliela organizācijas pētnieku grupa, vēsta laikraksts.