Šobrīd NATO misijas ietvaros Igaunijā izvietoti 830 britu karavīri, bet Polijā - vēl 140.
Ja līdzās NATO Austrumeiropas dalībvalstu robežām tiks palielināts Krievijas karaspēks, tad tur operatīvi var tikt izvietotas papildu vienības, laikraksts citē avota teikto.
Atbilstoši The Times datiem mācību misijā Ukrainā šobrīd atrodas aptuveni 100 britu karavīru. Nesen nosūtīti vēl 30, lai apmācītu ukraiņu karavīrus darboties ar prettanku raķetēm, ko Londona nosūtījusi Kijevai.
Vienlaikus Lielbritānijas aizsardzības ministre Liza Trasa brīdinājusi Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka viņš riskē pieļaut "milzīgu stratēģisku kļūdu".
"Kremlis nav apguvis vēstures mācību. Iebrukums ievilks šausmīgā purvā un novedīs pie dzīvību zaudēšanas, kas ir salīdzināma tikai ar to, ko mēs pieredzējām padomju-afgāņu karā un Čečenijas konfliktā," vizītes gaitā Austrālijā sacīja ministre.
Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.