Deivids Balantains Smits atzina, ka spiegojis, vienlaikus apgalvojot, ka tas noticis depresijas iespaidā, turklāt viņš gribējis "vēstniecībai dot mācību", jo viņam šķitis, ka darbā pret viņu slikti izturas.
Tomēr tiesnesis Marks Vols atzina, ka Smitu motivējis naids pret Lielbritāniju un atbalsts Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
"Viņam maksāja par viņa nodevību, un viņu motivēja nepatika pret šo valsti, un viņa nodoms bija kaitēt šīs valsts interesēm, rīkojoties tā, kā viņš rīkojās," sacīja tiesnesis.
Smita rīcībai bija "potenciāli katastrofālas sekas attiecībā uz citiem", pasludinot spriedumu Londonas Centrālajā krimināltiesā, sacīja Vols.
Par Oficiālo noslēpumu likuma astoņiem pārkāpumiem viņš Smitam piesprieda 13 gadus un divus mēnešus cietumā.
Smits nodeva Krievijas vēstniecībai Berlīnē informāciju par Lielbritānijas amatpersonu aktivitātēm, identitāti, adresēm un telefona numuriem.
Smits arī ievāca informāciju par Lielbritānijas vēstniecības darbību un plānojumu. Kā norādīja apsūdzības puse, šī informācija varētu būt noderīga "ienaidniekam, konkrēti Krievijas valstij"."
Kā sacīja tiesnesis, Smits nosūtījis Krievijas pārstāvjiem Lielbritānijas vēstniecības darbinieku fotogrāfijas līdz ar aprakstiem, tādējādi pakļaujot viņus "maksimālam riskam".