Viņš atzinis, ka konkrētu nostāju šajā jautājumā Ukraina vēl nav formulējusi,.
"Lietuva cer uz atbalstu no Ukrainas - valsts, kas vislielākajā mērā cietusi no Černobiļas AES avārijas sekām. AES, kas tiek būvēta Baltkrievijas Astravjecas rajonā, nav droša un apdraud Lietuvas nacionālo drošību, tās iedzīvotāju veselību un vidi," sacīja Vaičūns Lietuvas un Ukrainas ekonomikas forumā Viļņā, kas notika saistībā ar Ukrainas prezidenta Petro Porošenko vizīti Lietuvā.
Lietuvas enerģētikas ministrs sacīja, ka vēlas šim jautājumam pievērst visa reģiona uzmanību.
"Reģionā jāskatās plašāk, mums ir vajadzīgs ne tikai atbalsts no Polijas, Baltijas valstīm, bet arī no Ukrainas, ja runājam par pašiem bīstamākajiem [Astravjecas AES] projekta aspektiem," teica Vaičūns ziņu aģentūrai BNS.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka par Astravjecas AES projektu ir nobažījusies visa Eiropa.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Baķa malacis
Nu ja