Novērotāji nedēļas nogalē ziņoja, ka "Vagner" algotņu kontingents visamaz 60 dažādās automašīnās pēdējo dienu laikā ieradies nometnē Baltkrievijā.
"Es tās nesauktu par vienībām, es tās sauktu par grupām, kuras tiek pārvietotas uz Baltkrieviju bez ieročiem, munīcijas un loģistikas, to skaits nav liels. Tas būtiski nemaina situāciju reģionā, kas ir sarežģīta kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu sākuma," Anušausks pirmdien sacīja ziņu aģentūrai BNS.
"Gluži pretēji, Krievijas militārā klātbūtne Baltkrievijā, neraugoties uz "Vagner" algotņiem, ir samazinājusies, jo, kā zināms, mācībām mobilizētie karavīri pirms kāda laika tika atvilkti atpakaļ uz Krieviju," viņš piebilda.
Ministrs arī sacīja, ka pašlaik algotņu atrašanās kaimiņvalstī nerada pārāk lielu satraukumu Lietuvā.
"Ziniet, riski bija lieli, kad pirms pusotra gada mums pavisam tuvu atradās 40 000 vai vairāk Krievijas karavīru ar visu munīciju, smagajiem ieročiem un aviāciju," atgādināja Anušausks, uzsverot, ka pašlaik nevajadzētu baidīties no tūkstoš reižu mazākas grupas.
Viņš pieļāva, ka "Vagner" mēģinās Baltkrievijā izveidot loģistikas bāzi savām operācijām Āfrikā.
"Krievijā viņus atbruņoja, viņiem atņēma munīciju un smagos ieročus. Viss tika atstāts Krievijā. Ir skaidrs, ka nebija vienošanās, ka viņi ieradīsies Baltkrievijā ar ieročiem," sacīja ministrs.
Vaicāts, cik "Vāgnera" algotņu šobrīd varētu būt kaimiņvalstī, Anušausks atbildēja, ka tas ir "neliels skaits", bet precīzāku skaitli nesniedza.
"Vagner" dibinātājs un līderis Jevgeņijs Prigožins jūnijā mēģināja sarīkot dumpi pret Krievijas militāro vadību, bet vēlāk sacelšanos pārtrauca.
Pēc neveiksmīgā dumpja Kremlis apsolīja ļaut "Vagner" kaujiniekiem pārcelties uz Baltkrieviju, ja viņi to vēlēsies, vai parakstīt līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju.