"Ja mēs pēkšņi sāksim raudzīties vienīgi uz to, ko ir vai ko nav izdarījusi Ukraina, pilnīgi aizmirstot Krieviju, un vērtēsim Minskas vienošanos izpildi tikai pēc tā, tad mieru Ukrainā mums neizdosies panākt, drīzāk gan otrādi - agresors sajutīsies nesodāms un [sapratīs], ka pret kaimiņvalsti var izturēties, kā tam tīk," viņš brīdinājis.
Pēc ministra teiktā, ir būtiski arī turpmāk kopīgiem spēkiem censties panākt vispusīgu Minskas vienošanos izpildi. Starp svarīgākajām prasībām, kas jāizpilda Maskavai, viņš minējis Krievijas karavīru izvešanu no Ukrainas austrumiem, bruņojuma atvilkšanu un robežkontroles nodošanu Ukrainas valdībai.
Linkevičs uzsvēris, ka ir svarīgi arī turpmāk cieši saistīt Krievijai noteiktās sankcijas ar Minskas vienošanos izpildi.
"Šī saistība jāsaglabā, kamēr Krievija Minskas vienošanās nebūs pilnībā īstenojusi. Ja nebūtu bijis sankciju, ja nebūtu bijis mūsu, Eiropas Savienības, transatlantiskās vienotības ar ASV, Kanādu un citām valstīm šo sankciju noteikšanā un izpildē, diezin vai mums būtu izdevies aizšķērsot ceļu aktīvai Krievijas agresijai pret Ukrainu," viņš spriedis.
"Visbeidzot, mums jāturpina atbalstīt Ukrainu, meklēt ceļus, kā to stiprināt. 2016.gada 1.janvārī beidzot stāsies spēkā ES un Ukrainas Asociācijas līguma brīvās tirdzniecības daļa, un ar to saistītas vēl dziļākas reformas Ukrainā. No šā brīža Ukrainai vēl vairāk vajadzīgs mūsu ekspertu atbalsts un finansiālā palīdzība," sacījis ministrs.
Diskusijā, ko rīkoja Lietuvas Ārlietu ministrija un Briselē bāzētais Eiropas politikas centrs, piedalījās ASV Valsts departamenta sankciju rīcībpolitikas koordinators Daniels Frīds, Polijas vēstnieks Beļģijā Arturs Harazims, Londonas domnīcas "Chatham House" eksperts Džeimss Šers un Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvis Adriano Martinss.