Vienlaikus viņš uzsvēris, ka arī šobrīd paredzētais aizsardzības finansējums ir jāizmanto efektīvi.
"[Finansējuma] robeža ir atkarīga no esošā riska līmeņa, bet domāju, ka nākamajam mērķim būtu jābūt 2,2%, varbūt pat 2,4%," ministrs otrdien norādījis portāla Delfi.lt videokonferencē.
"Taču vispirms īstenosim to, kas paredzēts 2017.gadā, panāksim, lai mūsu izdevumi tiešām ir caurskatāmi un efektīvi, un tad partiju un valdības starpā runāsim par papildu apjomiem, kas noteikti būtu vajadzīgi," viņš piebildis.
Karoblis arī solījis centralizēt aizsardzības sistēmas publiskos iepirkumus, norādot, ka pašlaik ar to nodarbojas vairāk nekā desmit subjekti. "Koncentrējot to vienās rokās (..), iepirkumi tiks optimizēti, pastiprināsies kontrole, tiks ieviestas drošības sviras," viņš spriedis.
Nākamgad Lietuva aizsardzības izdevumiem atvēlēs aptuveni 1,8% IKP jeb 723 miljonus eiro. NATO noteikto robežu - 2% IKP - Lietuvas jaunā valdība sola sasniegt 2018.gadā.
Finansējumu aizsardzībai Lietuva sāka palielināt, reaģējot uz Krievijas militārajām aktivitātēm Ukrainā un Baltijas jūras reģionā.