"Šis jautājums ir aktuāls, jo mēs dzīvojam blakus nedraudzīgām valstīm, un mums ir robežas ar abām nedraudzīgajām valstīm, un šīs robežas ir patiešām ļoti garas," ceturtdien žurnālistiem sacīja Nausēda.
"Es domāju, ka Somijas lēmums ir balstīts ļoti objektīvā informācijā un datos, kas liecina, ka Somija varētu saskarties ar šāda veida izaicinājumiem. Mēs noteikti turpināsim apsvērt, cik lielā mērā ir ekonomiski racionāli samazināt robežšķērsošanas punktu skaitu, lai, no vienas puses, netiktu ietekmēta mūsu ekonomika un, no otras puses, tiktu nodrošināta mūsu valsts un mūsu iedzīvotāju drošība," teica Lietuvas prezidents.
Otrdien Somija paziņoja, ka apsver iespēju slēgt robežšķērsošanas punktus ar Krieviju, apsūdzot Maskavu, ka tā apzināti ļauj nokļūt līdz robežai nelegālajiem migrantiem.
Ceturtdien Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis sacīja, ka, lemjot par robežšķērsošanas punktu slēgšanu uz Baltkrievijas robežas, ir jāizvērtē vispārējā drošības situācija, piebilstot, ka lēmumiem jābalstās tiesiskumā. Viņš teica, ka nav pareizi, ja robežšķērsošanas punktu slēgšanai ir "politiska poga", ir vajadzīgs juridisks pamats.
Parlamenta Budžeta un finanšu komiteja ierosinājusi valdībai apsvērt iespēju slēgt tos robežšķērsošanas punktus ar Baltkrieviju un Krieviju, caur kuriem Lietuvā nonāk lielākā daļa kontrabandas preču.
Augustā Lietuva slēdza divus no saviem sešiem robežkontroles punktiem uz robežas ar Baltkrieviju – Šumskas un Tverečas. Iekšlietu ministre Agne Bilotaite toreiz paziņoja, ka ministrija ierosinās slēgt vēl divus – Lavorišķu un Raigardas, taču premjerministre Ingrīda Šimonīte vēlāk teica, ka tuvākajā laikā slēgšana nav plānota.