Šis jautājums būtu jālemj tikai parlamentam, piektdien žurnālistiem paziņojusi Seima spīkere.
"Mūsu konstitūcija paredz, ka visus pasākumus mūsu valsts un valstiskuma apdraudējuma novēršanai jāveic valsts vadītājiem. Tādēļ parlamenta locekļiem tagad jāuzņemas personiska atbildība par to, ko viņi apņēmušies, zvērot pie konstitūcijas. Viņi ir zvērējuši, un tagad viņiem pie šī zvēresta jāturas. Tas, vai viņi balsos par vai pret to, ir cits jautājums. Jebkurā gadījumā viņi ir tie, kuriem jāpieņem lēmums, kā to paredz konstitūcija," sacījusi Graužiniene.
Viņa uzskata, ka jautājums par obligātā karadienesta atjaunošanu būtu jāiekļauj Seima dienas kārtībā pēc 11.marta piemiņas pasākumiem.
Savukārt Liberālās kustības pārstāvis deputāts Eligijs Masjulis norādījis, ka pēdējā laikā referendumu rosināšana ir modē.
"Šādi politiķu paziņojumi ir ļoti bezatbildīgi, jo referendumus būtu jārīko par vissvarīgākajiem jautājumiem. Šajā gadījumā tas drīzāk atklāj viedokļa trūkumu un mēģinājumu izvairīties no atbildības par lēmumu," Masjulis teica žurnālistiem.
Viņš uzskata, ka vienīgais, par ko patlaban Lietuvā būtu vajadzīgs referendums, ir dubultpilsonības jautājums un par to cīnīsies liberāļi un citi parlamenta pārstāvji.
Kā ziņots, trešdien Lietuvas valdības atbalstītais Bruņoto spēku struktūras likums un iecere šogad atjaunot obligāto karadienestu tiks nodota Seimam. Jau šogad plānots armijā iesaukt 3000 līdz 3500 vīru.