Ministri gan ieteikuši Seimam precizēt rosinātā konstitūcijas grozījuma formulējumu, paredzot "priekšroku Lietuvas Republikas pilsonības paturēšanā pilsoņiem, kuri emigrē uz ārvalstīm, un viņu bērniem, lai saglabātu saikni un cerību atgriezties", norādījis tieslietu ministrs Jozs Bernatonis.
Grozījumu projekta iniciatori piedāvāja izlemšanai referendumā šādu tekstu: "Piekrītu, ka Lietuvas Republikas konstitūcijas 12.panta otrā daļa - "Izņemot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus, neviens nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas pilsonis un citas valsts pilsonis" - tiktu atzīta par spēkā neesošu".
Tikmēr valdība domā, ka minēto panta daļu referenduma ceļā varētu grozīt, izklāstot to šādi: "Lietuvas pilsoņi pēc izcelsmes, iegūstot citas valsts pilsonību, patur Lietuvas Republikas pilsonību. Citas personas nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsoņi, izņemot likumā paredzētos gadījumus."
Kā skaidrojis ministrs, ja tiktu nolemts, ka minētais Konstitūcijas noteikums pilnībā zaudē spēku, valsts pamatlikumā nepaliktu neviens punkts, kas reglamentē dubultpilsonības iespēju, tādēļ vairs nebūtu skaidrs, vai likumā vispār var tikt noteikti dubultpilsonības gadījumi. Turklāt to varētu vērtēt arī kā lēmumu pilnībā atcelt dubultpilsonības aizliegumu, un tas ļautu likumdevējiem vispār vairs neierobežot dubultpilsonības piešķiršanas gadījumus un iespējas.
Lēmuma projektu par šāda referenduma izsludināšanu Seims gatavojas apspriest gan šoruden, gan nākamajā pavasarī. Balsojums par to varētu notikt 2016.gada maijā vai jūnijā, bet pats referendums - 9.oktobrī, reizē ar Seima vēlēšanām.
Lietuvas konstitūcijā teikts, ka Lietuvas Republikas pilsonību iegūst piedzimstot vai citā likumā noteiktā ceļā un neviens nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis, neskaitot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus, bet pilsonības piešķiršanas vai atņemšanas kārtību nosaka likums. Attiecīgais konstitūcijas pants ietverts tajā pamatlikuma sadaļā, ko drīkst mainīt vienīgi referenduma ceļā.
Lietuvas Pilsonības likums pieļauj dubultpilsonību personām, kuras izbraukušas no Lietuvas līdz neatkarības atgūšanai 1990.gada 11.martā, kā arī personām, kuras pilsonību ieguvušas automātiski, piedzimstot vai slēdzot laulību ar citas valsts pilsoni. Taču personām, kam dubultpilsonība ir no dzimšanas, triju gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas jāizvēlas, kuras valsts pilsonību paturēt.