Londona šādi jau ceturto reizi atlikusi gala termiņu, līdz kuram jāvienojas par Ziemeļīrijas valdības izveidošanu.
Iepriekšējais gala termiņš bija noteikts uz "maija sākumu", tomēr Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas lēmums izsludināt pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas lika to vēlreiz pārlikt, atzīstot, ka vēlēšanu kampaņas rīkošana apgrūtinās iespēju panākt kompromisu.
"Ja vienošanās nebūs iespējama līdz vispārējām vēlēšanām, tad būtu pareizi, ja mēs izrādītu elastību topošajai valdībai rīkoties labākajās Ziemeļīrijas interesēs un dotu telpu, lai iesaistītās puses varētu noslēgt vienošanos," paziņoja Lielbritānijas Ziemeļīrijas ministrs Džeimss Brokenšīrs.
Ministrs piebilda, ka Ziemeļīrijai būs tiesības sasaukt Asambleju (reģionālo parlamentu), iecelt ministrus un iekasēt nodokļus. Ziemeļīrijai arī dota iespēja līdz 29.jūnijam izveidot jaunu valdību.
Ziemeļīrijas valdība sabruka janvārī, kad par savu demisiju paziņoja vicepremjers Mārtins Makginess un viņa pārstāvētā īru republikāņu partija "Sinn Fein" atsauca savu atbalstu premjerministra krēslā esošajai Demokrātiskās unionistu partijas (DUP) līderei Arlīnai Fosterei.
DUP un "Sinn Fein" desmitgadi dalījušas varu reģionālajā valdībā, veidojot piespiedu koalīciju, kas ir obligāts nosacījums, ko paredz 1998.gada Lielās piektdienas miera līgums, ar kuru tika izbeigts trīs desmitgades ilgušais vardarbīgais starpkopienu konflikts.
Marta sākumā notikušajās reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās "Sinn Fein" nostiprināja savas pozīcijas, izcīnot 27 no 90 Ziemeļīrijas Asamblejas deputātu vietām, kamēr DUP ieguva 28 mandātus. Turklāt kopumā unionisti pirmo reizi kopš Īrijas sadalīšanas 1921.gadā zaudējuši vairākumu provinces reģionālajā parlamentā.
Nespēja vienoties par jaunas valdības izveidošanu varētu novest pie jaunām vēlēšanām vai pie Londonas tiešās pārvaldes atjaunošanas.