"Es vēlos izvairīties no saraušanas, jo Turcija ir būtiska partnere daudzās krīzēs, pret ko mēs kopā cīnāmies, sevišķi migrācijas problēmās un terorisma draudos," intervijā laikrakstam Kathimerini sacīja Makrons.
Prezidents atzina, ka Ankara ir objektīvi distancējusies no ES pēdējos mēnešos, piebilstot, ka šī novirzīšanās ir satraucoša un nevar palikt bez sekām.
Attiecības starp ES un Ankaru pēdējo mēnešu laikā strauji pasliktinājušās, un arvien skaļā izskan aicinājumi ES pārtraukt sarunas ar Turciju par iestāšanos blokā.
Oficiālās iestāšanās sarunas ar Turciju tika sāktas 2005.gadā, kad beidzot izdevās pārvarēt vairāku ES dalībvalstu pretestību, tām bažījoties par bloka nākotni pēc tik lielas musulmaņu valsts uzņemšanas.
Taču sarunu temps bijis ļoti gauss un pēc pagājušā gadā Turcijā notikušā neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma tās faktiski apstājušās, jo Ankara puču izmantojusi kā ieganstu vēl aktīvākai politiskās opozīcijas un neatkarīgās preses apklusināšanai.
Decembrī ES dalībvalstis vienojās, ka jaunas sarunu sadaļas vairs netiks atvērtas, kamēr Erdogana režīms neatteiksies no kursa un arvien pieaugošo autoritārismu.
Vācijas kanclere Angela Merkele svētdien televīzijas debatēs pirms gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām paziņoja, ka vēlas izbeigt sarunas par Turcijas pievienošanos ES.
Arī Merkele galvenais sāncensis - sociāldemokrātu (SPD) līderis Martins Šulcs - debatēs solīja izbeigt sarunas par Turcijas iestāšanos ES, ja viņam izdosies kļūt par nākamo Vācijas kancleru.
Makrons intervijā Kathimerini sacīja, ka ļoti regulāri sazinās ar Erdoganu.
ES un Turcija pagājušajā gadā noslēdza vienošanos, kas ļāva ierobežot migrantu plūsmu uz Grieķiju. Taču, attiecībām ar ES pasliktinoties, Ankara ir draudējusi anulēt vienošanos.