"Mums nav jārunā par Eiropas suverenitāti, ja ar to tiek saprasts, ka mēs nākotnē darām visu tā, kā to grib Vašingtona," paziņoja Māss.
Pēc Vācijas un ASV attiecību pasliktināšanās prezidenta Donalda Trampa administrācijas laikā Berlīne cer, ka Džo Baidena stāšanās ASV prezidenta amatā nozīmēs arī jaunu sākumu Berlīnes un Vašingtonas attiecībās.
Taču vairākos jautājumos domstarpības saglabāsies, norādīja Māss.
"Vācijas valdība nemainīs savu nostāju par Nord Stream 2," sacīja Māss.
"Svarīgākais ir, ka mums ir līdzīga nostāja centrālajos stratēģiskajos un ģeopolitiskajos jautājumos," viņš uzsvēra.
Gaidāms, ka ASV nostāja Nord Stream 2 jautājumā nemainīsies pēc Baidena stāšanās prezidenta amatā, jo viņš, līdzīgi kā Tramps, neatbalsta šo projektu.
ASV uzskata, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības (ES) atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.
Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par Nord Stream 2, uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads, kas ir gandrīz pabeigts, nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā.