Tusks ir solījis, ka ES atbildēs uz Mejas vēstuli 48 stundu laikā pēc tās saņemšanas. 29. aprīlī – mēnesi pēc Lisabonas līguma 50. panta iedarbināšanas – Briselē sapulcēsies 27 ES dalībvalstu vadītāji, lai vienotos par vadlīnijām bloka sarunās ar Lielbritāniju. Meja cer, ka sarunas sāksies iespējami drīz, tomēr maz ticams, ka puses uzsāks dialogu pirms ES samita aprīlī un Francijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, kas norisināsies 7. maijā. Sarunu grafikā korekciju varētu izdarīt arī septembrī gaidāmās Vācijas parlamenta vēlēšanas.
Lisabonas līguma 50. pants paredz, ka sarunām ir jānoslēdzas 24 mēnešu laikā, tomēr nevienam nav skaidrs, cik ilgs laiks būs nepieciešams patiesībā. Eiropas Komisijas nozīmētais sarunvedējs Mišels Barnjē ir norādījis, ka sarunas būtu jāpabeidz jau līdz 2018. gada oktobrim, lai par galīgo vienošanos varētu nobalsot visu ES dalībvalstu parlamenti un Eiropas Parlaments. Neilgi pirms aprīļa samita Barnjē ES līderus iepazīstināšot ar rekomendācijām, kā veidot sarunas, lai īstenotu šo ambiciozo mērķi.
Savukārt Lielbritānijas finanšu ministrs Filips Hemonds, kurš pirms pērn jūnijā notikušā referenduma par izstāšanos no ES jeb Brexit aģitēja par palikšanu blokā, ir izteicis minējumu, ka varot būt nepieciešami vismaz seši gadi, lai Apvienotā Karaliste pabeigtu sarunas par izstāšanos. Ministrs argumentē, ka Londonas un Briseles gala vienošanās apspriešana un apstiprināšana 27 ES dalībvalstu likumdevējos var aizņemt vairākus gadus.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 29.marta, numurā!
ARGO