"Pastāv nepieciešamība pēc noteikta apmēra pārejas finansējuma," ES samita pirmās dienas noslēgumā žurnālistiem sacīja Merkele.
Eiropas Komisijas (EK) organizēto sarunu pēdējā kārta starp Maskavu un Kijevu, cenšoties atrisināt domstarpības par Ukrainas parādu Krievijai par jau piegādāto gāzi, notika otrdien, taču tajā risinājumu neizdevās panākt. Nākamā sarunu kārta paredzēta 29.oktobrī.
Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks atzina, ka abas puses esot gandrīz panākušas vienošanos, taču nav varējušas atrisināt jautājumu par to, kā Ukraina avansā apmaksās gāzes piegādes novembrī un decembrī.
Krievijas enerģētikas uzņēmums Gazprom, kas šobrīd pārtraucis gāzes piegādi Ukrainai, apgalvo, ka Kijeva tam esot parādā 4,5 miljardus ASV dolāru.
Lai saņemtu gāzi šajā ziemā, Ukraina piekritusi divos piegājienos šogad samaksāt Gazprom 3,1 miljardu dolāru.
Ukrainas enerģētikas uzņēmums Naftogaz ceturtdien paziņoja, ka jau rezervējis šo summu īpašā kontā.
Tajā pašā laikā Kijeva ceturtdien lūdza ES divu miljardu eiro lielu aizdevumu.