Būdama jauna meitene, Merkele atklāti ar vecākiem runājusi par to, ka nejūtas saistīta ar Austrumvācijas valsti, un sacījusi, ka grib to pamest. Tomēr galu galā viņa nav spējusi pieņemt to, ka viņai vajadzētu dzīvot vienai Dzelzs priekškara otrā pusē. "Es negribēju pamest vecākus smagā situācijā, un es negribēju dzīvot viena," sacīja kanclere. Tomēr apziņa, ka ārkārtas situācijā "mēs varējām iesniegt pieteikumu VDR pamešanai un sākt no jauna Rietumvācijā", radīja zināmu komforta sajūtu, atzina Merkele.
Tāpat kā miljoniem citu cilvēku, Vācijas apvienošanās 1990.gadā ieviesa būtiskas izmaiņas arī viņas dzīves trajektorijā. Ja Berlīnes mūris nebūtu kritis, viņas dzīve, sacīja Merkele, "protams, būtu daudz ierobežotāka iespēju un brīvības trūkuma dēļ", un viņai būtu jāpanes mocības valstī, kas atradās uz bankrota sliekšņa.
"VDR prognozes nebija labas. Kā visi to varēja redzēt, ekonomika atradās sliktā stāvoklī, kapitāls pilnībā bija izlietots," norādīja kanclere.
Šogad maijā Merkele daudzus pārsteidza, atklājot, ka viņa bijusi biedre kā Brīvajā vācu arodbiedrību federācijā, tā arī Vācu-padomju draudzības biedrībā - propagandas organizācijā, kuras mērķis bija Austrumvācijas un Padomju Savienības sadarbības stiprināšana. Jau iepriekš bija zināms, ka Merkele bijusi Austrumvācijas komunistu jaunatnes organizācijas - "Brīvā vācu jaunatne" (FDJ) - biedre. Kā skaidrojusi pati Merkele, viņa FDJ iestājusies "kopienas apsvērumu" dēļ.