Migrācijas jautājums ir sašūpojis Merkeles valdību. Iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers savai priekšniecei ir izvirzījis ultimātu – līdz ES samitam vienoties ar pārējām dalībvalstīm par to, kā ierobežot jaunu migrantu ierašanos.
Ilggadējais Vācijas federālās zemes Bavārijas premjerministrs un partijas Kristīgi sociālā savienība (CSU) priekšsēdētājs Zēhofers ir viens no redzamākajiem A. Merkeles liberālās imigrācijas politikas kritiķiem. Tieši caur Bavāriju Vācijā ir ieradies vairākums no 1,6 miljoniem migrantu un patvēruma meklētāju, kas kopš 2015. gada ir sasnieguši ES bagātāko dalībvalsti.
Zēhofers par federālo iekšlietu ministru kļuva martā. Tas lielā mērā notika tāpēc, ka Bundestāga vēlēšanās pērn septembrī CSU, kas startēja kopā ar A. Merkeles vadīto Kristīgo demokrātu savienību (CDU), Bavārijā zaudēja daudz balsu galēji labējai partijai Alternatīva Vācijai (AfD). Oktobrī notiks Bavārijas parlamenta vēlēšanas, tāpēc Zēhofers dara visu, lai CSU atgūtu no partijas novērsušos vēlētājus.
Iekšlietu ministrs ir piedraudējis slēgt Vācijas robežas migrantiem, kuri ieradīsies no citām ES dalībvalstīm. Bloka pašreizējie noteikumi paredz, ka migrantiem ir jālūdz patvērums pirmajā sasniegtajā ES dalībvalstī. Vairākumā gadījumu tā ir Itālija vai Grieķija. Viņš arī apgalvo, ka zina par vairākiem gadījumiem, kad migranti, kurus deportēja no Vācijas pēc patvēruma lūguma noraidīšanas, ir spējuši atgriezties valstī.
Merkele ir noraidījusi Zēhofera ultimātu, norādot, ka viņa joprojām ir Vācijas valdības vadītāja. Viņa apgalvo, ka Vācijas un citu ES dalībvalstu robežu slēgšana atstātu Dienvideiropas valstis vienas cīņā ar migrantu pieplūdumu. "Ja mēs atraidīsim migrantus pie mūsu robežām pašā Eiropas sirdī, tad tas radīs negatīvu domino efektu, kas var kaitēt Vācijai un apdraudēt eiropiešu vienotību," brīdina Merkele.
Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte, kas pirmdien tikās ar Merkeli, uzsver, ka viņa valsts vēlas redzēt lielāku pārējo ES dalībvalstu solidaritāti. "Itālijas robežas ir Eiropas robežas. Mums kopā ir jācīnās vairākās frontēs, nevis jāakceptē Eiropas valstu domstarpības par atbildību un solidaritāti," uzskata Konte.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 20. jūnija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ļuļa
italiano vero
melnais humors