Novērotāji secinājuši, ka Igaunijas e-vēlēšanu sistēma ir ļoti nedroša

Novērotāju ceļa izdevumus un maksu par apmešanos sākotnēji sedza Tallinas dome, pēc kuras uzaicinājuma eksperti ieradās Igaunijā.Taču, kā norāda paši novērotāji, viņu pētījumu neviena Igaunijas partija vai organizācija nav finansējusi.Lai eksperimentālos apstākļos izvērtētu e-balsošanas iespējamos riskus, Haldermans un viņa vadītie doktorantūras studenti laboratorijā, izmantojot 2013.gadā publiskoto programmatūru, no jauna radīja Igaunijas e-vēlēšanu sistēmu. Viņiem sekmīgi izdevās simulēt vairākas uzbrukumu metodes, kuras pret Igaunijas e-vēlēšanu sistēmu varētu izmantot kāda valsts."Lai gan Igaunijas sistēmā ir vairākas drošības garantijas, ar tām nav pietiekami, lai aizsargātos pret mūsu izmēģinātajiem uzbrukumiem," skaidroja Haldermans. "Nav šaubu, ka Igaunijas e-vēlēšanu sistēma nav aizsargāta pret valsts līmeņa uzbrucējiem, un to varētu ietekmēt arī negodīgi vēlēšanu rīkotāju pārstāvji."Kiberuzbrucēji varētu izmainīt balsu skaitu, apdraudēt anonīmo balsošanas procesu, traucēt vēlēšanu norisi vai apdraudēt vēlēšanu procesa leģitimitāti.Tā kā eksperimenta gaitā iegūtie rezultāti raisīja lielu satraukumu, eksperti nolēma nekavēties ar savu secinājumu publiskošanu pirms drīzumā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.Tikmēr Igaunijas Nacionālās vēlēšanu komitejas padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Kristi Kirsberga atzina, ka komiteja regulāri atjauno un modernizē elektroniskās balsošanas sistēmu."Cita starpā vēlētājam tagad ir iespēja pārbaudīt, vai viņa balss pareizā veidā sasniegusi centrālo sistēmu, un tas mums sniedz iespēju pārliecināties par liela mēroga uzbrukumiem pret e-balsošanu," norādīja Kirsberga, piebilstot, ka līdzās pašai sistēmai attīstītas arī ar e-vēlēšanām saistītās procedūras un tiesību normas.