Darbinieku trūkums izrādījusies daudz nopietnāka problēma nekā gultasvietu trūkums slimnīcās, secināts ziņojumā, norādot, ka pagaidu slimnīcas bijis iespējams iekārtot ātrāk nekā apmācīt jaunus darbiniekus.
Ziņojumā arī norādīts, ka valdībām jāatrod labākas stratēģijas ierobežojumu atvieglošanai, lai izvairītos no pilnīgas karantīnas režīmiem.
Sevišķi svarīgi ir palielināt testēšanu un inficēšanās ķēžu izsekošanu, uzsvērts ziņojumā.
"Vairumam valstu (..) bija problēmas paplašināt testēšanu, kas ierobežoja testēšanas un kontaktu izsekošanas efektivitāti. Tas nestāja tām daudz iespēju, lai savaldītu vīrusa izplatīšanos pirmā viļņa laikā, padarot par nepieciešamu stingrāku ierobežojumu ieviešanu," teikts ziņojumā.
Veiksmīgi izrādījās aizliegumi rīkot lielus pasākumus, ieteikumi strādāt no mājām un sejas masku valkāšana, secināts ziņojumā.
OECD arī norādīja, ka pandēmija sevišķi smagi skārusi gados vecus cilvēkus, nabadzīgus cilvēkus, etniskās minoritātes un cilvēkus, kas dzīvo nabadzīgos rajonos, kas daļēji skaidrojams ar ierobežoto piekļuvi veselības aprūpes institūcijām.
Organizācija uzsvēra, ka šī situācija izgaismo nepieciešamību koncentrēties uz sociālajiem faktoriem, kas ietekmē cilvēku veselību.