Prezidenta biroja paziņojumā teikts, ka Olands lūdzis atbildīgās amatpersonas informēt viņu par specifiskiem aizsardzības pasākumiem vēlēšanu kampaņas laikā, tostarp par pasākumiem kiberdrošības jomā.
Tomēr Olands, kurš pats nekandidēs uz pārvēlēšanu prezidenta amatā, neatklāja par kādiem tieši draudiem bažījas un nenorādīja uz kādu konkrētu valsti vai grupējumu, kas šos draudus rada.
Mediju uzmanības lokā pašreiz atkal ir jautājums par Krievijas iespējamo jaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu norisē.
ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Flinns pirmdien atkāpās no amata, jo bija sniedzis maldinošu informāciju par saviem kontaktiem ar Krievijas amatpersonām. Tas savukārt pastiprinājis aizdomas par Krievijas iespējamo jaukšanos ASV vēlēšanās.
ASV izlūkdienesti jau ir apsūdzējuši Maskavu par ielaušanos ASV Demokrātu partijas elektroniskajā sarakstē, kas pirms vēlēšanām sagādāja nepatīkamus brīžus demokrātu kandidātei Hilarijai Klintonei.
Francijā prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 23.aprīlī, bet otrā kārta paredzēta 7.maijā.
Francijas prezidenta amata kandidāta Emanuēla Makrona palīgs Benžamēns Grivo otrdien paziņoja, ka Krievija cenšas graut Makrona kampaņu, izvēršot pret viņu "nomelnošanas kampaņu".
"Kremlis ir izvēlējies divus kandidātus - Fransuā Fijonu un Marinu Lepēnu," raidorganizācijai "i-Tele" skaidroja Grivo, izsakoties par konservatīvās Republikāņu partijas kandidātu, kurš iestājas par ciešākām saitēm ar Maskavu, un pretimigrācijas eiroskeptiskās Nacionālās frontes līderi.
Krievija izdarījusi izvēli "ļoti vienkārša iemesla dēļ - viņi negrib stipru Eiropu, viņi grib vāju Eiropu", piebilda Grivo.
Viņš vainoja Krieviju kiberuzbrukumos, ko pēdējā mēneša laikā piedzīvojusi Makrona kampaņas mājaslapa un e-pasta serveri.