Pakss, kas runāja EP frakcijas Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFDD) vārdā, bija vienīgais, kas ceturtdien notikušajās debatēs aizstāvēja pretrunīgi vērtēto projektu.
Daudzi citi deputāti savukārt brīdināja, ka šis Krievijas koncerna Gazprom un vairāku Eiropas kompāniju projekts palielinātu Eiropas atkarību no Krievijas gāzes, dotu triecienu Ukrainai kā tranzītvalstij un nodarītu kaitējumu videi. Tāds ir arī Lietuvas valdības viedoklis.
Pakss tikmēr aicināja "atteikties no politikānisma, kam ir zema pievienotā vērtība", un paraudzīties uz šo gāzesvadu "kā izdevīgu ekonomisku projektu, necenšoties gūt politiskas dividendes, bet gan ekonomisku labumu".
"Ir skaidrs, ka neizdosies uzcelt Eiropā Lielo Ķīnas mūri, slēgt gaisa telpu vai apvilkt ar tīkliem zemūdens teritorijas," izteicās politiķis, kas 2004.gadā tika atcelts no Lietuvas prezidenta amata saskaņā ar apsūdzībām Lietuvas pilsonības piešķiršanā un slepenas informācijas izpaušanā savam prezidenta vēlēšanu kampaņas galvenajam finansētājam, Krievijas uzņēmējam Jurijam Borisovam.
Pēc Paksa teiktā, enerģētikas politizēšana "sadārdzina resursus". "Politiķiem nespējot vienoties un meklēt saskares punktus, sabiedrība allaž būs spiesta maksāt dārgāk par gāzi, elektroenerģiju vai naftas produktiem," viņš apgalvojis.
Kā ziņots, Nord Stream 2 būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka Nord Stream 2 divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Projekts izmaksās gandrīz 10 miljardus eiro, un to paredzēts sākt īstenot 2018.gada aprīlī.
ES klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete norādījis, ka Nord Stream 2 nesaskan ar Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas mērķiem.
ES valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu ar savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. Nord Stream gāzesvads rada risku koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā.
Arī Baltijas valstu amatpersonas Nord Stream 2 vērtējušas kritiski, uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
reptilis
nopirktie politiķi