Kā ziņots, Francijas policija ceturtdien aizliedza rīkot demonstrāciju palestīniešu atbalstam, bažījoties, ka tā, tāpat kā 2014.gadā līdzīga demonstrācija, izvērtīsies vardarbībā.
Demonstrācija ir pieskaņota tā sauktajai palestīniešu katastrofas dienai (Nakba), kad tiek pieminēta tagadējās Izraēlas teritorijas atstāšana, simtiem tūkstošiem arābu to atstājot pēc ebreju valsts dibināšanas 1948.gadā.
Demonstrācijas rīkotāji paziņojuši, ka piektdienas tiesas lēmumu pārsūdzēs Francijas augstākajā administratīvo tiesu instancē - Valsts padomē.
Viens no rīkotāju advokātiem izteicies, ka aizliegums esot "nesamērīgs" un "politiski motivēts".
Vienlaikus rīkotāji paziņojuši, ka negrasās atsaukt sestdien paredzēto demonstrāciju.
"Mēs atsakāmies apklusināt mūsu solidarizēšanos ar palestīniešiem, un mūs neizdosies atturēt no demonstrācijas," neilgi pēc tiesas sprieduma paziņoja Ildefransas reģiona Palestīniešu apvienība un citas organizācijas, kas aicinājušas uz demonstrāciju.
Starp 30 organizācijām, kas rīko sestdien iecerēto protesta akciju ir arī tā dēvētie antifašisti un jaundibinātā Antikapitālistu partija.
"Mēs neesam ieinteresēti būt vardarbīgi," izteikusies Antikapitālistu partijas pārstāve Polina Salenža. "Mēs piedalīsimies demonstrācijās, solidarizējoties ar palestīniešiem, vai tās ir atļautas, vai nē."
Parīzes policija jau devusi rīkojumu slēgt veikalus, kas atrodas paredzamās nesankcionētās demonstrācijas norises vietā, bažījoties par grautiņiem, ko varētu sarīkot protestētāji.
Iepriekš Palestīniešu apvienības pārstāvji aģentūrai AFP izteicās, ka Francija esot "vienīgā demokrātiskā valsts, kas aizliedz šīs demonstrācijas".
Tikmēr Parīzes policijas priekšnieks Didjē Lalmāns norādījis, ka demonstrācija var radīt "nopietnus sabiedriskās kārtības traucējumus", kā arī paudis bažas par "sinagogu un Izraēlas interešu" apdraudējumu.
2014.gadā, kad arī notika protesti pret tobrīd notiekošo Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā, demonstranti uzbruka vienai no Parīzes sinagogām un ebreju veikaliem.
Šoreiz līdztekus izraēliešiem protestētāji vēlas vērsties arī pret Franciju, apgalvojot, ka Parīze pārāk labvēlīgi izturoties pret Izraēlu.
Francijas prezidents Emanuels Makrons piektdien telefonsarunā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu izteicis līdzjūtību izraēliešiem, kas kļuvuši par upuriem palestīniešu kaujinieku raidītajām raķetēm.
Tikmēr Francijas politiķu attieksme pret demonstrācijas aizliegumu visumā atbilst to partijiskajai piederībai.
Kamēr Makrona dibinātā valdošā centriskā partija Uz priekšu, Republika! (LREM), kā arī opozīcijā esošās labējās partijas aizliegumu atbalsta, kreisie to sauc par nepieņemamu izteiksmes brīvības ierobežojumu.
Tomēr Parīzes mērs Anna Idalgo, kas pārstāv opozīcijā esošos sociālistus, atzinusi, ka valdība pieņēmusi viedu lēmumu.
Iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns ceturtdien uzdevis arī citu pilsētu policijas priekšniekiem uzmanīgi vērot iecerēto demonstrāciju rīkošanas gaitu un nepieciešamības gadījumā tās aizliegt, kā arī pastiprināt ar ebreju kopienu saistīto objektu apsardzību.
Francijā mīt trešā lielākā ebreju kopiena pasaulē, kas skaita ziņā atpaliek vienīgi no Izraēlas un ASV.
Marseļā policija arī aizliegusi rīkot gājienu palestīniešu atbalstam, taču atļāvusi rīkot mītiņu fiksētā vietā.
Savukārt Strasbūrā protesta akcija aizliegt pilnībā.
Tikmēr policija Lionā un Bordo informējusi aģentūru AFP, ka šajās pilsētās nekādu demonstrāciju ierobežojumu neesot.
Kā ziņots, kopš pirmdienas palestīniešu kaujinieki veic masīvu Izraēlas apšaudi ar raķetēm no Gazas joslas, uz ko Izraēla reaģējusi ar gaisa uzlidojumiem un artilērijas uguni, kas vērsta pret objektiem, kuri saistīti ar radikālo islāmistu grupējumu Hamas un citiem palestīniešu kaujinieku grupējumiem.
Faktiskā karadarbība kopš pirmdienas prasījusi vismaz 136 palestīniešu un astoņu izraēliešu dzīvības.