Kā jau tika prognozēts, pirmajā vietā izvirzījies 57 gadus vecais bijušais partijas līderis Fransuā Olands, taču viņu atbalstījuši tikai 39% partijas biedru, un gaidāms, ka priekšvēlēšanu otrajā kārtā viņu gaida sīva cīņa.
Balsošanas otrajā kārtā, kas paredzēta nākamsvētdien, Olandam pretī stāsies 61 gadu vecā bijusī nodarbinātības ministre Martina Obrī, par kuru balsojis 31% priekšvēlēšanu dalībnieku.
"Es zinu, ka šodien esmu gatavs uzņemties to problēmu risināšanu, ar kurām saduras mūsu valsts," paziņoja Olands, aicinot pārējo kandidātu atbalstītājus balsošanas otrajā kārtā saliedēties ap viņu.
Lai gan Olands norādījis, ka viņš esot "nepārprotamā vadībā", uzvara viņam nebūt nav garantēta. Obrī, kas vislielāko ievērību savulaik izpelnījusies ar 35 stundu darba nedēļas ieviešanu, cer, ka nākamsvētdien viņu atbalstīs daudzi no tiem, kuri pirmajā kārtā balsoja par trešās vietas ieguvēju - protekcionistu Arno Montebūru, kurš pārsteidzis daudzus ekspertus, jo spējis piesaistīt sev partijas kreisā spārna atbalstu un ieguvis 17% balsu.
"2012. gadā es sakaušu Sarkozī kungu," paziņojusi Obrī, norādot, ka viņa vislielākā mērā iemiesojot francūžu vēlmi pēc "pārmaiņām un atjaunotnes".
Vissmagāko sakāvi svētdienas balsojums nesa Olanda kādreizējai dzīvesbiedrei Segolēnai Rojālai, kura neveiksmīgi startēja jau 2007. gada vēlēšanās. Rojāla atzinusi, ka tikai septiņi procenti iegūto balsu likuši viņai vilties. Tomēr Rojāla apsteidza sociālistu labējā flanga pārstāvi un brīvā tirgus atbalstītāju Manuelu Valu, par kuru balsoja seši procenti.
Savukārt Žans Mišels Bajlē, vienīgas kandidāts, kurš nepārstāvēja sociālistus un balotējās no Radikālās kreiso partijas, spēja iegūt tikai vienu procentu balsu.
Kamēr Montebūrs nav izteicis atbalstu nevienam no vadošajiem kandidātiem, Rojāla paziņojusi, ka šobrīd apsver savu turpmāko nostāju, par kuru paziņošot drīzumā. Savukārt Vals aicinājis savus atbalstītājus balsot par Olandu.
Tikmēr sociālisti paziņojuši, ka lielā vēlētāju aktivitāte - pie balsošanas urnām svētdien devās vairāk nekā divi miljoni cilvēku - pati par sevi jau esot kreiso uzvara.
Svētdien notikušais balsojums bija pirmās ASV stila priekšvēlēšanas Francijas vēsturē, un tajās varēja piedalīties ikviens reģistrētais balsstiesīgais, kurš bija gatavs nomaksāt vienu eiro lielo nodevu un parakstīt deklarāciju, ka atbalsta kreiso politiskās idejas. "Tā ir milzīga uzvara demokrātijai, pilsoņiem, Francijai," atzinis sociālistu pagaidu līderis Harlēms Dezīrs. "Sociālistu partija ir gatava savam lielajam 2012. gada uzdevumam."
Labējie Francijā atradušies pie varas kopš 1995. gada, kad amatu atstāja sociālistus pārstāvošais prezidents Fransuā Miterāns. Taču sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka nākamgad gaidāmajās vēlēšanās Sarkozī cietīs sakāvi neatkarīgi no tā, vai sociālistus vēlēšanās pārstāvēs Olands vai Obrī.
Sarkozī popularitāti iedragājusi gan nestabilā situācija ekonomikā, gan augstais bezdarba līmenis, gan virkne korupcijas skandālu.
Francijas prezidenta vēlēšanas ir gaidāmas nākamā gada aprīļa beigās.