"Pēc Eiropas politiķu un amatpersonu ''melnā saraksta'' publicēšanas Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs šodien informēja Krievijas vēstnieku Eiropas Savienībā (ES), ka, kamēr Krievijas varasiestādes nenodrošina savu lēmumu caurredzamību, viņš uzskata par pamatotu spert atbilstošus atbildes soļus," teikts viņa biroja paziņojumā.
Krievija nosodīja Briseles lēmumu, nodēvējot to par "raganu medībām".
Šulcs informēja Krievijas vēstnieku Vladimiru Čižovu, ka viņam un vēl vienam diplomātam ir liegta brīva pieeja EP.
Tāpat EP pārtrauc sadarbību ar ES-Krievijas parlamentārās sadarbības komiteju un individuāli izskatīs Krievijas likumdevēju lūgumus apmeklēt parlamentu.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja, ka ES birokrātija reizēm rada iespaidu par atgriešanos inkvizīcijas laikos, un pieprasīja paskaidrojumus no amatpersonām Briselē.
Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs savukārt aicināja Maskavas amatpersonas nepalikt atbildi parādā uz šo Briseles soli.
Viņš paziņoja, ka atbildes pasākumiem noteikti jāseko, vienalga, proporcionāliem vai neproporcionāliem.
Kosačovs pārmeta ES dubultus standartus, norādot, ka Brisele acīmredzot nesaprot, ka Maskava izveidojusi savu "melno sarakstu" tikai tāpēc, lai atbildētu uz Rietumu sankcijām pret Krieviju Ukrainas konflikta dēļ.
Kā LETA jau ziņoja, Nīderlandes premjerministrs Marks Rute piektdien pavēstīja, ka Maskava, reaģējot uz ES sankcijām, iesniegusi to ES politiķu sarakstu, kam liegts ieceļot Krievijā. Savukārt Somijas raidorganizācija YLE vēstīja, ka tās rīcībā nonācis dokuments ar Krievijā nevēlamo 89 politiķu vārdiem.
No Latvijas sarakstā iekļauti Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), kā arī četri Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā - Sandra Kalniete (Vienotība), Inese Vaidere (Vienotība), Artis Pabriks (Vienotība) un Roberts Zīle (NA).
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksejs Meškovs pirmdien paziņoja, ka saraksts izveidots pirms vairāk nekā gada, reaģējot uz ES sankcijām pret Krievijas pilsoņiem. Saraksta slepenību viņš attaisnoja ar nepieciešamību "aizsargāt tajā iekļauto cilvēku personas datus". Vienlaikus Meškovs pauda neapmierinātību ar šīs informācijas nopludināšanu medijiem.
ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm, sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju.