"Izmeklēšana ar tonav apstājusies. Mēs ar Lielbritānijas pusi apmaināmies gan ar informāciju, gan palīdzam pārbaudīt dažādu personu datus un noskaidrot personu atrašanās vietas. Domājam, ka tas nebūs arī pēdējais aizturētais. Būs vēl iesaistītas puses, jo minētais noziedzīgais grupējums darbojās vairāku gadu garumā," norādīja Valsts policijas Cilvēktirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļas priekšnieks Armands Lubarts.
Lielbritānijas policija šo lietu nebūtu spējusi sākt bez Latvijas Valsts policijas aktīvas palīdzības, un uz Dārbiju Anglijā devušies arī Latvijas policisti, vēsta LNT.
Visi desmit upuri ir no Latvijas, taču paverdzināto un cietušo Latvijas valstspiederīgo varētu būt daudz vairāk nekā šobrīd zināmie, uzskata britu policija, aicinot pievērst uzmanību apsūdzēto vārdiem un atsaukties imigrantus no Latvijas, kuri Dārbijā ir iepriekš cietuši no viņu apkrāpšanas un paverdzināšanas.
Policija publiskojusi arī apsūdzēto vārdus: Ainars Pelcis; Ilgvars Pelcis; Kārlis Aleksandrovs; Magdalena Kleina; Jolanta Pelce; Mareks Kaira.
Grupas atklāšanā iesaistītā Latvijas Valsts policija skaidro, ka cietušie latvieši strādājuši oficiālu darbu Anglijā, bet paverdzinātāji uzdevušies par vidutājiem un apzināti ieveduši cilvēkus parādos. "Bija atņēmuši banku kartes, uz kurām tika pārskaitīta alga, atņēmuši dokumentus. Personas bija zināmā atkarībā no šiem paverdzinātajiem, viņiem nebija iztikas līdzekļu, viņiem nebija valodas zināšanu, līdz ar to viņi negāja sūdzēties policijā," sacīja Valsts policijas pārstāvis Lubarts.
Lielbritānijas Darbā iekārtotāju licencēšanas un darbinieku ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas birojā telekanālam LNT pastāstīja, ka arvien izteiktāk nostiprinās tendence, ka latvieši Lielbritānijā veido noziedzīgus paverdzināšanās grupējumus, lai paverdzinātu citus tautiešus.
"Tiek atrasti cilvēki, kuriem nav daudz zināšanu par Lielbritāniju, un tiek izmantota viņu lētticība. Visbiežāk tiek paverdzināti tie tautieši, kuri dzīvojuši tajās pašās pilsētās un ciemos Latvijā, kuros mēdza dzīvot shēmotāji. Tā tiek iegūta uzticība," stāstīja biroja stratēģijas direktors Derils Diksons.
Paverdzināšana ar apzinātu ievešanu parādos nebūt nesākas ar pases atņemšanu. Darbinieku ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas birojā brīdina vēl tik topošos imigrantus no Latvijas, ka pirmais riska signāls ir, ja darba devējs sola atrast mājokli.
"Strādāšana kā ķīlniekam - izliek uz ielas, ja nestrādā konkrēti noteiktajā vietā. Turklāt kontrolētājs pieprasa nesamērīgas obligātās maksas par vešanu uz darbu. Lielbritānijā ar likumu ir aizliegts darba sarunātājam prasīt naudu no strādniekiem par vešanu uz darbu. Un ir aizliegts no algas novilkt samaksu par izmitināšanu. Turklāt aizliegts no algas novilkt samaksu par darba atrašanu vai došanu. Kad shēmotāji sagādā strādniekus, viņi iegūst naudu no uzņēmējiem, un maksā arī strādnieki," saka Diksons.
Ja Lielbritānijā strādājošie jūt, ka darba devējs vai vidutājs viņus ievedis parādu jūgā, bet cietušais nav spējīgs angļu valodā par notikušo ziņot britu policijai, var zvanīt arī Latvijas vēstniecībai Londonā.