Savukārt Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūrai LETA norādīja, ka ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projektā plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt trīs miljardus eiro.
Ražotnes būvniecību plānots sākt 2026.gada pavasarī, bet produkcijas ražošanu paredzēts sākt gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23.septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu "Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā".
Siliņa memoranda parakstīšanā uzsvēra, ka šis ir vēsturisks brīdis Latvijai, aizsardzības nozarei un sadarbībai starp Latviju un Vāciju. Viņa norādīja, ka memorands apliecina mūsu gatavību veidot ilgtermiņa partnerību ar vienu no ietekmīgākajiem aizsardzības ražotājiem pasaulē.
"Jaunā ražotne būtiski stiprinās munīcijas piegāžu drošumu Baltijas reģionā un Ziemeļeiropā," teica Siliņa un piebilda, ka vienlaikus tā ir arī iespēja Latvijā atvērt jaunu ražotni, kas dod zināšanas par tehnoloģijām un paaugstina mūsu ekonomisko potenciālu.
Tiekoties ar "Rheinmetall" uzņēmuma vadītāju Armīnu Papergeru, premjere pauda, ka tiek ielikti pamati ilgtermiņa partnerībai, kas kalpos gan Latvijas, gan sabiedroto drošības interesēs. Vienlaikus Siliņa atzina, ka memorands ir pirmais solis, un priekšā ir daudz darba, lai šo ieceri īstenotu praksē.
"Šodien parakstītais saprašanās memorands ir ilgstoša darba rezultāts - vairākkārt esmu arī personiski tikusies ar uzņēmuma vadītāju, pārrunājot potenciālās sadarbības iespējas," teica premjere.
Parakstītais saprašanās memorands paredz ciešāku Latvijas un Vācijas aizsardzības industriju sadarbību. Tas tika parakstīts starp uzņēmumu "Rheinmetall" un SIA "Valsts aizsardzības korporāciju".
"Valsts aizsardzības korporācijas" valdes locekle Ingrīda Ķirse norāda, ka artilērijas munīcijas ražotnei Latvijā ir visi priekšnosacījumi, jo projektā apvienojas vairākas būtiskas komponentes.
"Proti, gan "Valsts aizsardzības korporācijas" uzdevums nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku vajadzības un mērķis attīstīt Latvijas aizsardzības industriju, veidojot ražošanas kapacitātes, gan "Rheinmetall" ilggadējā pieredze industrijā un uzkrātā zinātība, kā arī augstie standarti un starptautiskā atpazīstamība. Šī sinerģija ir pamats spēcīgai partnerībai, lai attīstītu industriju, kā arī stiprinātu Latvijas un reģiona drošību," uzsver Ķirse.
Viņa piebilst, ka plānotais projekts ir loģisks un secīgs turpinājums "Valsts aizsardzības korporācijas" darbam. Korporācija tikko sākusi praktiski īstenot pirmo lielo aizsardzības industrijas projektu - ROLLO jeb artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas ražotnes izveidi.
Savukārt EM norāda, ka artilērijas munīcijas ražotnes projekts stiprinās rūpniecības bāzi un inovāciju spējas. Tas nesīs arī ieguvumus arī ekonomikai ar jaunām darbavietām un plašākām eksporta iespējām. Tiks veicināta arī Latvijas ciešāka integrācija Eiropas Savienības aizsardzības industrijā.
Šogad pavasarī Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036.gadam. Saskaņā ar stratēģiju EM, Aizsardzības ministrija, "Valsts aizsardzības korporācija" un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sākušas ciešu sadarbību aizsardzības industrijas projektu attīstībā. EM savās programmās novirzījusi vairāk nekā 200 miljonus eiro aizsardzības industrijas atbalstam - biznesa inkubācijai, pētniecībai un attīstībai, produktu ieviešanai ražošanā un lieliem investīciju projektiem.