Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Svētdiena, 22. decembris
Saulvedis

Pētījums: Grautiņu Lielbritānijā galvenais cēlonis bija neapmierinātība ar policijas darbu

Desmitiem tūkstošu gados jaunu cilveku, kuri pagājušajā vasarā rīkoja grautiņus Lielbritānijas pilsētu ielās, galvenais dzinulis bija neapmierinātība ar policijas darbu, raksta The Guardian, atsaucoties uz laikraksta žurnālistu kopīgi ar Londonas ekonomikas skolu (LSE) veiktu pētījumu.

Pētījuma gaitā žurnālisti un LSE eksperti tikās ar 270 pagājušā gada augusta notikumu dalībniekiem no Londonas, Birmingemas, Liverpūles, Notingemas, Mančestras un Solfordas. Tāpat pētījuma autori izanalizēja vairāk nekā 2,5 miljonus ierakstu par grautiņiem sociālajā tīklā Twitter.

Kā noskaidrojās, kaut arī daudzi grautiņu dalībnieki atzina, ka viņu darbības skaidrojamas ar iespēju bez maksas iegūt dārgas preces, visbiežāk par nemieru iemeslu minēta politiskā un sociāla netaisnība. Tā daudzi pauda neapmierināti par to, kā policijas darbinieki komunicē ar vietējiem iedzīvotājiem.

Bez tam noskaidrojās, ka sociālo tīklu loma grautiņu organizēšanā tikusi būtiski pārspīlēta. Daudz biežāk nemieru dalībnieki izmantoja īsziņu bezmaksas apmaiņas servisus. Pētījuma rezultātus laikraksts pakāpeniski publicēs visas šīs nedēļas garumā.

Pēdējās desmitgadēs lielākie nemieri Anglijas pilsētās notika no 7. līdz 11. augustam. Par iemeslu to sākumam kļuva Londonas iedzīvotāja Marka Dagana, kura nošāva policisti, bojāeja. Sākotnēji nevardarbīgā protesta akcija pārauga masveida laupīšanās, dedzināšanās un grautiņos. Pēc pašiem pieticīgākajiem aprēķiniem, tikai Londonā nemieros piedalījās aptuveni 30 tūkstoši cilvēku.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits