Ierobežojumi, liekot cilvēkiem pamatā uzturēties mājās, sekmējuši to, ka epidēmija tiek pakļauta kontrolei, teikts Londonas Impērijas koledžas pētījumā.
Izmantojot Eiropas Slimību kontroles centra datus par nāves gadījumu skaitu 11 valstīs laikā līdz 4.maijam, pētnieki salīdzinājuši reģistrēto nāves gadījumu skaitu ar prognozēto, kāds tas būtu, ja ierobežojumi netiktu noteikti.
Atbilstoši pētnieku aplēsēm, pateicoties ierobežojumu politikai, no nāves paglābti 3,1 miljoni cilvēku.
Pētnieki arī aprēķinājuši, ka, pateicoties ierobežojumiem, vīrusa reprodukcijas skaitlis - cik daudzus cilvēkus inficē viens inficētais - vidēji sarucis par 82% - zem 1,0 līmeņa.
"Mūsu rezultāti liecina, ka lielajām nefarmaceitiskajām intervencēm un it īpaši stigrajām izolācijas prasībām ir bijusi nozīmīga ietekme uz transmisijas samazināšanu," norādīja pētījuma autori. "Intervences turpināšana būtu apsverama, lai arī turpmāk saglabātu kontroli pār SARS-CoV-2."
Pētnieku aplēses liecina, ka summāri šajā laika periodā 11 valstīs inficējušies no 12 līdz 15 miljoniem cilvēku jeb no 3,2 līdz 4% iedzīvotāju.
Tomēr dažādās valstīs šie rādītāji ir atšķirīgi, un, piemēram, Vācijā ar Covid-19 vīrusu inficējušies tikai 710 000 jeb 0,85% no iedzīvotāju kopējā skaita.
Savukārt Beļģijā šis rādītājs ir visaugstākais - 8% līmenī, bet Spānijā - 5,5% līmenī.
Pētījumā iekļautās valstis ir Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Spānija, Beļģija, Austrija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija un Šveice.
Ass
ha, ha