Kopumā nodarīti zaudējumi 2,2 miljardu eiro apjomā.
Galvenie noziegumi ir identitātes zādzības, kam seko uzbrukumi ar izspiedējprogrammām un krāpšanās ar kredītkaršu datiem.
Uzņēmums ik gadu veic kibernoziedzības analīzi, un 2017.gadā tas izvērtējis 20 valstis. Visā pasaulē noziedzīgs kaitējums nodarīts 978 miljoniem tīmekļa lietotāju.
Pētījumā konstatētas "satriecošas paralēles" upuru vidū, kas caurmērā bijuši samērā kompetenti, tomēr, esot tīmeklī, viņiem piemitusi "zināma bezrūpība".
"Daudzi cilvēki uzvedas bīstami bezrūpīgi," atzina Norton līdzstrādnieks Niks Šovs.
7% Vācijas lietotāju cietuši no izspiedējprogrammām, kad kiberuzbrukumos nobloķēti viņu pašu dati un pieprasīts izpirkums par to atbloķēšanu.
Viens no desmit upuriem izpirkumu samaksājis. Norton datorlietotājiem iesaka dublēt savus datus.
"Pakļaušanās hakeru prasībām vienkārši palīdz uzbrucējiem," viņš sacīja, turklāt nekad nav garantiju, ka dati tiešām tiks atjaunoti.