Ministri apsprieda vairākus jautājumus, kuros šīm piecām Centrāleiropas valstīm ir kopīgas intereses, tai skaitā EDSO nākotni.
EDSO ir viena no nedaudzām Eiropas mēroga organizācijām, kuras locekle joprojām ir Krievija, un ministri aicināja nodrošināt šīs organizācijas ietekmi arī turpmāk.
"Es uzskatu, ka mums ir jāsaglabā atvērtas nepieciešamās saziņas līnijas un platformas, kas mums varētu būt vajadzīgas, kad pienāks laiks," preses konferencē sacīja Austrijas ārlietu ministrs Aleksandrs Šallenbergs, kurš bija pasākuma rīkotājs.
Uzsverot savu beznosacījumu atbalstu Ukrainai, Šallenbergs sacīja, ka EDSO ir "vienīgā Eiropas mēroga dialoga platforma", un pauda pārliecību, ka nākotnē tai būs un var būt izšķiroša nozīme.
Arī viņa kolēģi uzsvēra EDSO nozīmi, jo īpaši Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto, kurš pauda pārliecību, ka "komunikācijas kanāliem jābūt atvērtiem".
Tomēr Ungārija ir vairākkārt kritizēta par samiernieciskāku pieeju Krievijai. Aprīlī Ungārija, kas aptuveni 80% gāzes saņem no Krievijas, parakstīja jaunu līgumu ar Krieviju, lai nodrošinātu nepārtrauktu naftas un gāzes piegādi, neraugoties uz Eiropas solījumiem pakāpeniski pārtraukt Krievijas enerģijas importu. Sijārto oktobrī atkal dosies uz Krieviju, lai piedalītos enerģētikai veltītos pasākumos.
Arī Austrija tikusi kritizēta par maigāku nostāju pret Krieviju. Jūlijā Austrija no Krievijas importēja aptuveni 66% gāzes, salīdzinot ar 79% pirms kara. Austrijas valdībai par lielu izbīli, Eiropas Savienības pārstāvis Vīnē Martins Selmajers pat nodēvēja augsto Krievijas enerģijas importa līmeni par "asins naudu".
Austriju arī asi kritizēta par to, ka tā ir ļāvusi Krievijas delegātiem EDSO iebraukt Austrijā, lai piedalītos organizācijas sanāksmēs. Tomēr Šallenbergs uzsvēra, ka Baltkrievijas un Krievijas iekļaušana ir būtiska organizācijas darbībai.
Arī Slovēnija, Čehija un Slovākija uzsvēra, ka EDSO ir jāglābj no kļūšanas par nenozīmīgu organizāciju. EDSO ir "vienīgā organizācija, kurai ir atvērts dialogs ar Krieviju", sacīja Slovēnijas ārlietu ministre Tanja Fajona, savukārt Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis piebilda, ka tā ir "viena no Eiropas drošības arhitektūras pīlāriem".
EDSO pašlaik ir pakļauta spiedienam, jo Krievija bloķē organizācijas iespējas spēlēt kaut cik būtisku lomu Ukrainas karā. Krievijas veto dēļ nav panākta vienošanās arī par to, kura valsts vadīs iestādi 2024.gadā, un diskusijas par organizācijas budžetu ir iestrēgušas jau vairākus mēnešus.