Serbija neuzvarēta
NATO veiktā un ANO Drošības padomes nesankcionētā ofensīva pret Dienvidslāviju tika sākta 1999. gada 24. martā pēc tam, kad izgāzās rietumvalstu mēģinājumi diplomātiskā ceļā izbeigt mēnešiem ilgušās bruņotās cīņas starp serbu spēkiem un Kosovas Atbrīvošanas armiju.
Uzlidojumu mērķis bija piespiest Dienvidslāvijas autoritāro prezidentu Slobodanu Miloševiču izbeigt serbu militāristu veikto etnisko tīrīšanu pret Kosovas albāņiem un nepieļaut plašākas karadarbības izcelšanos.
11. jūnijā NATO paziņoja par militārās operācijas beigām. 78 dienās notika aptuveni 2300 uzlidojumu, tostarp mērķiem Belgradā. Dienvidslāvijas valdība paziņoja, ka ofensīvas rezultātā nogalināti aptuveni 2500 cilvēku, to vidū 89 bērni. Cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch apgalvo, ka miruši aptuveni 500 civiliedzīvotāju, no kuriem 60% Kosovā. NATO uzlidojumi piespieda Miloševiču izvest serbu bruņotos spēkus no Kosovas, kura pēc tam tika nodota ANO kontrolē. Par spīti Serbijas iebildumiem, Kosova 2008. gadā pasludināja neatkarību, ko ir atzinušas 113 valstis.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 22. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
inks
DMB 73
tpast89