Varadkars, kurš pirms referenduma iesaistījās kampaņā par abortu aizlieguma atcelšanu, norādījis, ka "Īrijas vēlētāji ciena sievietes un uzticas sieviešu spējai pašām izdarīt pareizās izvēles saistībā ar savu veselību un labklājību."
Jāatgādina, ka referendumā balsotājiem bija jāatbild uz jautājumu, vai saglabāt spēkā vai atmest konstitūcijas astoto labojumu, kurš paredz, ka nedzimušam bērnam ir tādas pašas tiesības uz dzīvību kā grūtniecei, arī tad, ja bērns ieņemts izvarošanas vai incesta rezultātā vai auglim ir tādas veselības problēmas, ka viņa izredzes uz izdzīvošanu ir ārkārtīgi niecīgas. Šobrīd spēkā esošie likumi ļauj Īrijā veikt abortus vien tad, ja ir grūtniecība apdraud sievietes dzīvību (arī tad, ja sieviete ir pašnāvības riska grupā).
Varadkars norādījis, ka pēc referenduma pozitīva iznākuma viņš cer uz jauna abortus regulējoša likuma pieņemšanu un ieviešanu jau līdz gada beigām.
Šobrīd vēl turpinās balsu skaitīšana.
Aborti katoļticīgajā Īrijā ar likumu ir aizliegti jau kopš 1861. gada, kad Īrija vēl pilnībā bija Apvienotās Karalistes pārvaldījumā. Abortu aizliegums palika spēkā arī neatkarīgajā īrijā, bet pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados ultrakonservatīvie aktīvisti lūkoja abortu aizliegumu nostiprināt vēl vairāk. Rezultātā 1983. gadā pēc referenduma tika pieņemts likuma labojums, kas paredz - nedzimušam bērnam ir tādas pašas tiesības uz dzīvību kā stāvoklī esošai sievietei. Sievietēm, kuras izvēlējušās grūtniecību priekšlaicīgi izbeigt, draudēja pat gadiem ilgs cietumsods.
Gandrīz pilnīgais aborta aizliegums ik gadu piespiedis tūkstošiem Īrijas sieviešu izvēlēties nelikumīgas un nedrošas grūtniecības pārtraukšanas metodes vai doties veikt abortu uz Lielbritāniju.