Polija 1. jūlijā pārņems Baltijas jūras padomes prezidentūru uz 12 mēnešiem. BJVP ir ilggadējs starptautisks reģiona sadarbības forums, kura ietvaros notiek jūras apkārtnes vides uzlabošana ekonomiskā, politiskā un kultūras dimensijā.
Mošcicka-Dendis norādīja, ka Polija, tāpat, kā pēdējo divu gadu prezidējošās valstis – Igaunija un Somija - netiksies ar augsta līmeņa Krievijas politiķiem un līderiem, kamēr situācija Ukrainā neuzlabosies. Tomēr turpināsies jau iesāktās programmas, arī sadarbība kultūras jautājumos netiks pārtraukta.
Vēlākā sarunā arī kultūras ministre Molgožota Olminovska skaidroja, ka, lai gan šogad plānotais Polijas-Krievijas kultūras gads saistībā ar notikumiem Ukrainā tika atcelts, ielūgums uz BVJP kultūras ministru samitu Krievijai ir nosūtīts. Arī vides ministrs žurnālistiem noradīja, ka pilnībā pārtraukt attiecības reģionam nav izdevīgi.
Polijas prezidentūras laikā plānots pievērsties trim prioritātēm – civilajai drošībai, radošumam un kultūras sadarbībai. Kodoldrošības uzlabošana Baltijas jūras reģionam tiks panākta, uzsākot starptautisku valstu informācijas apmaiņu ar datiem, kas varētu liecināt par radioaktivitāti jūrā. Plānots arī stiprināt spektrometriju laboratoriju darbu, kā arī veidot ciešāku sadarbību starp drošības iestādēm.
Polija 2016. gada sākumā grasās rīkot samitu, kur tiks diskutēts par klimata maiņas ietekmi uz Baltiju. Vides ministrijā žurnālistiem uzsvēra, ka klimata izmaiņas nopietni ietekmē reģionu, un tādēļ ir īpaši svarīgi "atrast labāko pieredzi" un tajā dalīties.
Tāpat BJVP prezidentūras laikā paredzēts likt lielu uzsvaru uz saziņas un sakaru uzlabošanu iesaistīto valstu starpā.
BJVP izveidota 1992. gada 5. martā, un tajā ietilpst 11 Baltijas jūras reģiona valstis - Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Vācija, Polija, Dānija, Norvēģija, Islande un Krievija. Sanāksmēs ir pārstāvēta arī Eiropas Komisija. Sakotnēji BVJF izveidoja Vācija un Dānija ar nolūkiem stiprināt nule atjaunoto Austrumeiropas valstu ekonomiku un savstarpējo sadarbību. Latvija padomē prezidējošās valsts pienākumus pildīja 2007. un 2008. gadā - prezidentūra tradicionāli iesākas 1. jūlijā un turpinās līdz nākamā gada 30.jūnijam.